Kad viņš pie tevis atgriežas, neskrien pie durvīm skaļiem soļiem. Neskaties ārā pa logu cerībā, ka viņš tur stāv. Kad viņš atgriežas, nelolo cerības.
Neskrien pie spoguļa, lai pārbaudītu, kā izskaties. Kad atver viņam durvis, nesmaidi un nesaki „Sveiks”. Kad tu atver viņam durvis, neaicini viņu ienākt un neapskauj viņu, atgādinot viņam par to, ko ir zaudējis.
Un neņem viņu pie sevis atpakaļ. Nekad neņem atpakaļ, kad viņš atgriežas.
Kad viņš atgriežas, dziļi ieelpo. Sajūti to dīvaino sajūtu vēderā. Kad viņš zvana pie durvīm, atceries to, kas notika. Atceries, kā viņš tevi bez nožēlas pameta. Viņš tevi pameta, pat neaizdomājoties, kā tu jutīsies.
Atceries par to, cik grūti tev bija atgūties. Atceries, kā tu vēl joprojām par to pārdzīvo. Un atceries – kad viņš zvana pie durvīm, viņš neatgriežas tāpēc, ka mīl. Viņš atgriežas ne jau tāpēc, ka vēlas būt ar tevi kopā līdz mūža galam. Nē, viņš atgriežas ar „iežmiegtu asti” un atvainošanos, kura nav nekā vērta. Viņš atgriežas ar muļķīgiem attaisnojumiem un nepareizu iemeslu dēļ.
Viņš atgriežas tikai un vienīgi sevis dēļ. Nevis tevis dēļ!
Viņš nekad tevi nemīlēja tā, kā tu mīlēji viņu. Viņš nekad uz tevi neskatījās tā, kā tu skatījies uz viņu. Viņš neredzēja tevī savu pasauli. Lai gan tu domāji, ka redzēja gan… Tu domāji, ka viņš juta to pašu, ko tu…
Tāpēc, kad viņš uz ceļiem tavā priekšā lūdz vēl vienu iespēju, atceries par to, kā viņš visu izbeidza. Atceries, ko viņš izdarīja. Piedod viņam. Novēli viņam labu. Bet nekrīti atkal viņa slazdos. Nedomā, ka kaut kas mainīsies. Tāds vīrietis kā viņš nemainās. Viņš nekad nebūs tevis cienīgs vīrietis.
Tāpēc, kad tu atver viņa priekšā durvis, un viņš tev saka tādus vārdus, ko nekad nav teicis, aizcērt viņa priekšā durvis.
Aizcērt durvis ar visiem vārdiem, kurus tu viņam gribēji teikt.
Un neatskaties. Neatskaties uz to puišeli, kas pie tevis atrāpoja. Aizcērt durvis. Spēcīgi. Un aizej, gluži tāpat, kā reiz aizgāja viņš.
Autors: Dieviete.lv
