Sabiedriskā transporta izmantošana vai divritenis auto vietā, vietējās un ekoloģiski audzētās pārtikas izvēle, atkritumu šķirošana un enerģijas taupīšana – šos četrus pamatvirzienus jeb aktivitātes aicina īstenot Pasaules Dabas fonds, lai mēs savā ikdienā būtu dabai draudzīgāki. Savukārt tiem, kuri ir jaunas dzīvesvietas meklējumos, vērienīgā dzīvojamo namu projekta “Krasta kvartāla” attīstītāji sadarbībā ar “Pasaules Dabas fondu” ir sagatavojuši ieteikumus, kā izvēlēties dabai draudzīgāko mājvietu.
Kā atzīst Pasaules Dabas fonda eksperti, mūsu dzīvesvietas izvēle ietekmē apkārtējo vidi. Lasi ieteikumus un uzzini ko ņemt vērā, uzsākot jaunās mājvietas meklējumus vai esot savā ikdienas mājas dzīvē.
Pirmais solis – noskaidro ēkas vecumu un tehnisko stāvokli
Uzsākot jaunas dzīvesvietas meklējumus, “Krasta kvartāla” projekta attīstītāji iesaka vispirms izdarīt pārdomātu izvēli par mājokļa veidu, kādā vēlaties dzīvot – privātmājā, sērijveida dzīvoklī vai jaunā projektā. Būtiskākie parametri, kam eksperti aicina pievērst īpašu vērību, meklējot mājokli un rūpējoties par dabai draudzīgāku izvēli, ir ēkas un tās inženiertīklu tehniskais stāvoklis, kā arī koplietošanas telpu un teritoriju esamība un kvalitāte. Ja izvēle krīt par labu dzīvoklim, tad aprēķinos jābūt jo īpaši rūpīgiem – lai arī sākumā var šķist, ka mājoklis jaunā projektā var būt dārgāks, ļoti iespējams, ka dzīvoklim vecajā projektā būs jāveic ievērojami remontdarbi. Biežākās papildu investīcijas sērijveida projektā ir inženiertīklu maiņa vai mājokļa siltināšanas pasākumi. Šādas aktivitātes būs neizbēgamas, ja vēlēsies samazināt komunālo maksājumu rēķinus, un ko tur slēpt – būt dabai draudzīgāki.
Izvēloties mājokli jaunajā projektā, viens no ieguvumiem ir pārliecība, ka ēkā uzstādītie inženiertīkli ir efektīvi, piemēram, ka radiatori būs aprīkoti ar regulējamiem termostatiem un pats varēsi ietaupīt siltumenerģiju. Interesants fakts – samazinot telpas temperatūru vien par 1°C, ir iespējams samazināt apkures rēķinu pat par 10%, skaidro Pasaules Dabas fonda pārstāvji.
Otrais solis – plašums nav dabai draudzīgs
Aizvien vairāk cilvēku jauna mājokļa iegādes procesā apdomīgāk izvērtē dzīvokļa platību. Kā liecina “Krasta kvartāls” sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktais pētījums, lielākā daļa (75%) Latvijas iedzīvotāju priekšroku dod platībā mazākiem dzīvokļiem, jo, viņuprāt, to uzturēšana izmaksās krietni lētāk.
Pasaules Dabas fonda pārstāvji stāsta, ka mazākas dzīvojamās platības izvēle jeb dzīvošana mazākās mājsaimniecībās ir viena no “zaļākajām” izvēlēm, kas ļauj ietaupīt daudz dabas resursu, piemēram, elektroenerģiju un siltumenerģiju, vienlaicīgi sniedzot ietaupījumu maciņam.
Ja vēlies noskaidrot, cik dabai draudzīgs esi tagad, ņem talkā Ekoloģiskās pēdas kalkulatoru! Ar tā palīdzību uzzināsi, kā tava rīcība ietekmē apkārtējo vidi un iegūsi informāciju par to, ko vari darīt, lai dzīvotu dabai draudzīgāk. Testā būtiska sastāvdaļa ir jautājumu bloks par dzīvesvietu, kur ir iekļauti jautājumi par elektroenerģijas un ūdens patēriņu. Lielāko ekoloģisko pēdu jeb ietekmi uz vidi veido pārtika, kam seko mājoklis, kas liecina par to, ka mājvietas izvēle, virzoties pretim draudzīgākam dzīvesveidam, ir ļoti būtisks aspekts.
Trešais solis – apkārtējās vides atbilstība mūsdienu prasībām
Gan mūsu piemājas auto stāvvieta un teritorija pie mājas, gan bērnu laukumiņš un tuvākais parks ir apkārtējā vide, kas ietekmē mūsu ikdienas aktivitātes.
Zaļa apkārtne, labiekārtota teritorija un bērnu rotaļu laukumiņu izveide ir daļa no rūpēm par dabu un kvalitatīvu, videi draudzīgu laika pavadīšanu ārpus telpām. “Krasta kvartāla” projekta attīstītāji ir pārliecināti, ka mūsdienu cilvēku augstās prasības pret mājokļa kvalitāti un rūpes par dabu pieprasa ne tikai būvniecībā izmantot kvalitatīvus materiālus, bet tajā pašā laikā arī virkni inovatīvu risinājumu. Piemēram, drošas velo novietnes, kā arī elektrouzlādes stacijas pie mājas tiem, kuri dod priekšroku ilgtspējīgiem transporta līdzekļiem.
Ceturtais solis – ikdienas paradumu maiņa
Rūpes par dabu neapstājas arī tad, kad sāc dzīvot jaunajā mājvietā. Ir vienkārši paradumi, kurus apgūstot un ieviešot savā ikdienā, varam kļūt draudzīgāki dabai, piemēram, dodoties uz veikalu, ņem līdzi auduma maisiņu, parastās spuldzītes nomaini pret LED, aizgriez ūdens krānu, tīrot zobus.
Eksperti arī iesaka izmantot daudzās 21. gadsimta modernās tehnoloģijas, kas var palīdzēt mainīt ikdienas paradumus, un piedāvā vienkāršus, videi draudzīgus risinājumus. Piemēram, aplikācija “Atkritumu šķirošana”, kas kalpo kā rokasgrāmata pareizai atkritumu šķirošanai, piedāvā interaktīvu karti, kas parāda tuvākos atkritumu šķirošanas un nodošanas punktus.
“Krasta kvartāla” attīstītāji ikdienas būvniecības procesā īsteno “Zero Harm policy”, kas nosaka to, ka, sākot ar būvniecības plānošanu, celtniecības procesu līdz dzīvokļa nodošanai jauno saimnieku rokās, tiek rūpīgi uzraudzīta veselības un drošības normu ievērošana, rūpējoties par cilvēkiem un dabu.
Autors: Bonava
