Rudenī savu uzvaras gājienu sāk daudzveidīgie sakņaugi, un galdā arvien biežāk tiek liktas pašmāju dārza veltes – kartupeļi, burkāni, bietes, kāļi, rutki un citi. Kādēļ sakņaugu iekļaušana maltītē ir tik svarīga, un kā tie var palīdzēt organismam sagatavoties aukstajiem gada mēnešiem? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz kustības Rimi Labākai dzīvei veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Uzturvielu bagātība
Viena no vērtīgajām uzturvielām, kas atrodama sakņaugos, ir luteīns. Tas ir antioksidants, kas stiprina imunitāti, pasargājot organismu no brīvo radikāļu iedarbības. Tāpat luteīns veicina arī acu veselību. Iestājoties tumšajam gadalaikam, kad acīm pieaug slodze, ir īpaši svarīgi iekļaut uzturā tādus luteīnu saturošus produktus kā, piemēram, burkānus, kāļus un rāceņus.
Sakņaugi ir arī kā lielisks minerālvielu avots. Piemēram, lai nodrošinātu normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, svarīgi uzņemt pietiekami daudz magnija, ko īpaši bagātīgi satur bietes un rāceņi. Arī burkāni palīdzēs rūpēties par nervu sistēmas veselību, jo tajos ir daudz B grupas vitamīnu. Īpaši izceļams vitamīns B6, kas kopā ar magniju novērš muskuļu sasprindzinājumu.
Burkāni un saldais kartupelis ir labs A vitamīna provitamīnu avots – šie abi sakņaugi satur beta-karotīnu, ko mūsu organisms tālāk pārvērš A vitamīnā. Tas ir taukos šķīstošs un nepieciešams redzes un ādas veselībai, kā arī kopējai organisma imunitātei.
Savukārt bietes ir lielisks palīgs ne vien nervu sistēmas darbībai, bet arī gremošanai. Tādēļ pievienot šo sakņaugu zupām, salātiem vai izmantot citu ēdienu pagatavošanā Olga Ļubina iesaka visiem, kuri vēlas izvairīties no gremošanas sistēmas traucējumiem.
To vērtīgo īpašību dēļ sakņaugi noteikti jāiekļauj bērnu uzturā. Piemēram, lai palīdzētu arī pašiem izvēlīgākajiem mazajiem ēdājiem uzņemt organismam tik svarīgās uzturvielas gardā un veselīgā veidā, sakņaugus, sagrieztus nelielos gabaliņos, var pievienot zupām.
Latviešu virtuves karalis – kartupelis
Viens no galvenajiem produktiem Latvijas iedzīvotāju uzturā neapšaubāmi ir kartupeļi. Kartupelis ir vērtīgs ar to, ka satur cieti. Tā nodrošina organismu ar saliktiem ogļhidrātiem, tādēļ ir lielisks enerģijas avots visiem, kuri ikdienā strādā fizisku darbu, jo kartupeļu iekļaušana uzturā labi palīdzēs atjaunot enerģijas rezerves.
Kartupeļos ir arī daudz C vitamīna, taču jāatceras, ka C vitamīns ir termiski nestabils, proti, pakļaujot kartupeļus apstrādei (vārot, cepot, sautējot), C vitamīna daudzums mazināsies. Tāpat kartupeļus noteikti vērts iekļaut maltītes sastāvā, jo tie satur tādu vērtīgu minerālvielu kā kālijs, kas ir īpaši svarīgs veselīgai muskuļu darbībai.
Veselīga izvēle svara samazināšanai
Sakņaugus noteikti ir ieteicams iekļaut uzturā tiem, kuri cenšas mazināt savu svaru. Šiem dārzeņiem ir zema enerģētiskā, bet augsta bioloģiskā vērtība – tie satur maz kaloriju un daudz vitamīnu, minerālvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu. Piemēram, selerijas sakne satur vien 16 kilokalorijas. Varētu pat teikt, ka šim produktam ir negatīva enerģētiskā vērtībā – vairāk kaloriju patērēsim, šo sakni pārstrādājot, nekā uzņemot uzturā. Selerijas sakne ir labs palīgs cīņā ar lieko svaru un palielinātu apetīti, jo satur arī daudz šķiedrvielu, kas nodrošina ilgāku sāta sajūtu, turklāt mazina glikozes un holesterīna uzsūkšanos.
Arī kartupeļi, lai gan ir sātīgs produkts, satur 70 kilokalorijas, kas nebūt nav daudz. Taču, protams, kartupeļa uzturvērtība ir augstāka, nekā, piemēram, kālim vai selerija saknei, tāpēc visiem, kuri vēlas samazināt ikdienā uzņemto kaloriju daudzumu, uztura speciāliste Olga Ļubina iesaka šīs saknes savā starpā kombinēt. Turklāt kartupeļu, kāļu un selerija saknes salikums dažādās receptēs arī lieliski garšo.
Autors: Rimi
