Pavasaris šogad iestājies strauji, un tikpat strauji daudzus piemeklējusi respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, ko izraisa koku un krūmu ziedēšana. Atkarībā no alerģiskās reakcijas, tā var izpausties kā iesnas, klepus, šķavas, niezošas un asarojošas acis. Lai arī alerģiski cilvēki varētu pilnu krūti izbaudīt skaistās pavasara dienas, jāievēro daži noteikumi, kas palīdzēs mazinās nepatīkamās ziedputekšņu alerģijas izpausmes.
Jāsaka, ka diemžēl alerģijas nav pilnībā ārstējamas, tomēr, ja tiek veikti sagatavošanās pasākumi, tās izpausmes var gandrīz pilnībā apslāpēt. Viens no svarīgākajiem ieročiem cīņā ar alerģiju, ir tās izprašana. Nepieciešams noteikt, tieši pret kāda veida ziedputekšņiem alerģiskā reakcija ir visstiprākā. Medicīnas iestādes šādiem nolūkiem veic alergēnu testus, kuros tiek pārbaudīts, vai nav alerģiskas reakcijas pret izplatītākajiem ziedputekšņiem, dažādām dzīvnieku spalvām, kā arī ķimikālijām – šādas zināšanas tev palīdzēs daudz labāk saprast, ar ko cīnies, un daudz darīt to daudz efektīvāk. Neatkarīgi no ziedputekšņu alerģijas veida, noteikti noderēs šie pieci padomi.
Imunitāte jāstiprina ilgtermiņā
Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumu izpausme, tādēļ svarīgi ilgtermiņā stiprināt organismu ar vitamīniem, īpaši ziemā un pavasarī, kad Latvijas un citu ziemeļvalstu iedzīvotājiem pēc aukstā un tumšā perioda izsīkst vitamīnu rezerves. Vitamīnu lietošanai ir ilgtermiņa iedarbība uz vispārējo veselību – tie stiprina imūnsistēmu, uzlabo pašsajūtu, veicina veselīgu un labu izskatu. Piedevām vitamīnu lietošana pavasarī palīdz cīnīties ar apātiju un bezspēku, kas latviešus piemeklē pēc garās ziemas. Vitamīnu trūkums savienojumā ar stresu, nesabalansētu uzturu un mazkustīgu dzīvesveidu paaugstina risku piedzīvot dažādu alerģiju izpausmes – var atgriezties bērnībā piedzīvotā alerģija, esošajai alerģijai var pievienoties citas, alerģiskās reakcijas var kļūt smagākas utt.
Trīs svarīgākie vitamīni cīņai ar alerģiju
Kā jau minēts, pavasarī ļoti nepieciešams uzņemt pēc iespējas dažādākus vitamīnus, tomēr pret alerģiskajām reakcijām visnoderīgākie ir C, E un A vitamīni.
Lai gan C vitamīns vairāk pazīstams kā lielisks palīgs cīņā ar saaukstēšanos, tā labās īpašības ar to nebeidzas. Šis vitamīns lieliski stiprina imunitāti, un ir tieši tas, kas nepieciešams alerģijas gadījumā. Kad parādās alerģijas simptomi, var lietot C vitamīnu lielās devās (aptuveni 1000 – 2000 mg dienā) kopā ar rutīnu – šī kombinācija palīdzēs stabilizēt kapilāru sieniņas iesnu gadījumā. Jāatzīmē, ka Eiropas ziemeļu daļas iedzīvotājiem šī vitamīna nepietiekamība tiek novērota bieži, piedevām smēķētājiem un cilvēkiem, kas ikdienā pakļauti lielam stresam, ir vēl lielākā riska grupā. C vitamīns lielā daudzumā atrodams pētersīļos, mārrutkos, paprikā, svaigos un skābētos kāpostos, citrusaugļos, spinātos u.c., tomēr lielās devās to varēs uzņemt vienīgi ar aptiekās nopērkamajiem uztura bagātinātājiem ar augstu C vitamīna līmeni (var lietot gan C vitamīnu atsevišķi, gan kompleksos vitamīnus ar C vitamīnu).
E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas palīdzēs cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Tas samazina imūnglobulīna (lgE) līmeni, kas konstatējams cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām. E vitamīns ne vien palīdzēs cīņā ar alerģijas izpausmēm, bet arī veicinās ādas veselību un skaistumu – tas iesaistīts ādas šūnu atjaunošanās procesos, kā arī ierobežo ādas mitruma zudumu. Labo īpašību uzskaitījums ar to vien nebeidzas – pierādīts, ka vitamīns labvēlīgi ietekmē nervu un endokrīnās sistēmas darbību un auglību. Tas sastopams zaļajos lapu dārzeņos, saulespuķu un olīvu eļļā, riekstos, īpaši valriekstos un dažādās sēklās. Dienā pieaugušajiem jāuzņem vismaz 200 – 400 starptautiskās vienības ar E vitamīnu, tādēļ papildus uzturam var lietot arī E vitamīnu uztura bagātinātāja formā.
A vitamīnam, īpaši kombinācijā ar cinku, ir svarīga loma imunglobulīna A (IgA) un antivielu sintēzē. Šīs vielas atpazīst alergēnus gremošanas traktā un nepieļauj to nonākšanu asinsritē. Piedevām šis vitamīns stiprina matus un nagus, palīdz palēnināt novecošanos un uzlabo ādas veselību. Daudz A vitamīna ir visos oranžajos dārzeņos un augļos, zaļajos lapu salātos, sviestā, sierā, aknās, olās. Īpaši labs vitamīna avots ir zivju eļļa, kas satur arī vērtīgās Omega 3 taukskābes.
Paaugstināts risks saslimt ar citām alerģijām
Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, tādēļ cilvēkiem ar vienu alerģiju ir paaugstināts risks iegūt arī cita veida alerģijas. Virkne medicīnisko pētījumu pierādījuši saikni starp respiratorajām (arī putekšņu) un pārtikas alerģijām. Ja tiek novērota alerģiska reakcija pret alkšņu ziedputekšņiem, šo koku ziedēšanas laikā nevajadzētu ēst bumbierus, ābolus, burkānus, kivi, selerijas, tomātus. Līdzīgi cilvēkiem ar alerģiju pret lazdu putekšņiem šo koku ziedēšanas laikā vajadzētu atturēties no lazdu riekstiem.
Dzīvesveida, telpu vēdināšanas un higiēnas izmaiņas ziedēšanas laikā
Pavasara ziedēšanas laikā no ziedputekšņiem alerģiskiem cilvēkiem vajadzētu ievērot īpašu dzīvesveida režīmu. Ieteicams pēc iespējas mazāk vēdināt telpas un darīto to bezvēja laikā, vislabāk pēc lietus. Ienākot telpās, svarīgi pēc iespējas ātrāk noģērbt virsdrēbes un ielikt tās dziļi skapī, lai ierobežotu putekšņu izplatību. Vislabākais laiks pavasara pastaigai arī būtu pēc lietus, kad putekšņu daudzums gaisā ir mazāks. Ļoti noderīgi mājokļa uzkopšanai šajā laikā ir putekļu sūcēji ar HEPA filtru.
Ziedputekšņu sezonai jāgatavojas laikus
Pavasara alerģijas profilakses pasākumus jāveic jau divas, trīs nedēļas pirms ziedēšanas laika sākuma. Ziedputekšņu alerģiju vieglā vai vidējā formā parasti veiksmīgi var apslāpēt ar antihistamīna medikamentiem. Vairumā gadījumu gana būs ar dabas veltēm, vitamīniem un bezrecepšu medikamentiem, tomēr, ja tie nelīdz, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai alerģija nepārietu tās smagākajā formā – astmā.
