Krūts vēža ārstēšanas taktika un izveseļošanās prognoze ir atkarīga ne vien no tā, kurā stadijā vēzis ir atklāts, bet arī no tā, kāds ir tā tips. Par agresīvāko vēža tipu tiek uzskatīts trīskārši negatīvs krūts vēzis. Tā ārstēšanu valsts neapmaksā, un pacienti ir spiesti segt izdevumus no savas kabatas vai lūgt līdzcilvēku palīdzību. Par to, kāpēc šis vēža veids visgrūtāk pakļaujas ārstēšanai un kas var palīdzēt to atklāt ātrāk, stāsta RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe – ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane.
Kas atšķir dažādus krūts vēža tipus vienu no otra?
Atšķirības starp dažādiem krūts vēža tipiem tiek noteiktas, veicot imūnhistoloģisko izmeklējumu. Biopsijas vai operācijas laikā paņemtais audu paraugs tiek nosūtīts uz laboratorisko izmeklēšanu. Ārsts patologs, aplūkojot audu paraugu zem mikroskopa, nosaka, vai audzēja šūnas satur hormonreceptorus (estrogēna un progesterona receptorus), proti, vai tas ir hormonāli jutīgs (HR+ vai HR-), kā arī cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2 receptorus), proti, vai audzējs ir HER2 pozitīvs vai negatīvs (HER2 + vai HER2-). Atkarībā no tā krūts vēzi iedala HR+/HER2-, HR+/HER2+, HR-/HER2+ un HR-/HER2- jeb trīskārši negatīvajā.
Kas raksturo trīskārši negatīvu krūts vēzi?
Kopumā šis vēža tips ir agresīvāks nekā citi. Tas straujāk progresē, tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēzis nesatur ne hormonreceptorus, ne HER2 receptorus, uz to nevar iedarboties nedz ar hormonterapiju, nedz mērķterapiju. Tomēr jāpiebilst, ka ne visi trīskārši negatīvie krūts vēži ir vienādi. Arī šī tipa ietvaros var būt audzēji, kas aug straujāk un audzēji, kam ir nedaudz labāka prognoze.
Kas ietekmē to, cik strauji audzējs aug?
To, cik ātri audzējs aug, nosaka divi galvenie faktori. Pirmkārt, tas atkarīgs no diferenciācijas pakāpes. Jo līdzīgāka vēža šūna ir veselajai šūnai, jo tā ir mazāk agresīvāka. Tātad, jo vēzis ir labāk diferencēts (1. vai 2. pakāpe), jo labāka prognoze. Otrs faktors, kas ietekmē vēža šūnu augšanu, ir proliferācijas indekss jeb tas, cik daudz olbaltumvielas Ki-67 atrodas šūnā. Audzēji, kuriem Ki-67 indekss ir augsts, ātrāk dalās un kļūst lielāki.
Cik izplatīts ir šis vēža tips?
Apmēram 10 – 15% no visiem krūts vēža tipiem ir trīskārši negatīvi. Atšķirībā no citiem vēža tipiem, kas biežāk tiek diagnosticēti sievietēm pēc 50 gadu vecuma, šo vēža tipu biežāk konstatē gados jaunām sievietēm.
Kāda nozīme trīskārši negatīva vēža gadījumā ir iedzimtībai?
Pētījumi apliecina, ka lielākā daļa no ģenētiski pārmantotiem vēžiem ir tieši trīskārši negatīvi vēži. Ja sievietei ir informācija par to, ka vairākiem viņas ģimenes locekļiem līdz 50 gadu vecumam ir bijis konstatēts krūts vai olnīcu vēzis, būtu ieteicams veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu vai viņai nav vēzi izraisošās gēnu mutācijas. Biežākās no tām, ko var noteikt arī Latvijā, ir BRCA1 un BRCA2 mutācijas. Ja sieviete ir augsta riska grupā, viņai jau no agrāka vecuma būtu jāveic regulāra krūšu izmeklēšana, lai vēža attīstības gadījumā atklātu to pēc iespējas agrāk.
Kāda ir Latvijā pieejamā ārstēšana trīskārši negatīvam krūts vēzim?
Ja trīskārši negatīvs krūts vēzis tiek atklāts pirmajā stadijā, kamēr tas ir mazāks par 5 mm, dažkārt pietiek tikai ar operāciju. Pārējos gadījumos operācijai seko ķīmijterapija. Bieži ārstēšana tiek uzsākta ar pirmsoperācijas ķīmijterapiju, tad seko operācija un, iespējams, staru terapija.
Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas trīskārši negatīvā krūts vēža ārstēšanā?
Ja trīskārši negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, jauna ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Imūnterapija ir ārstēšanas metode, kas izmanto paša pacienta imūnsistēmu cīņai ar audzēja šūnām. Pētījumi rāda, ka dzīvildzes radītāji ārstējot tikai ar ķīmijterapiju ir vidēji 18 mēneši, bet ārstējot ar imūnterapiju kombinācijā ar ķīmijterapiju 25 mēneši. Latvijā trīskārši negatīva, metastātiska vēža gadījumā imūnterapija pagaidām netiek kompensēta.
Vai Latvijā ir daudz pacientu, kurām ir metastātisks, trīskārši negatīvs krūts vēzis un būtu nepieciešama imūnterapija?
Runa nav par simtiem, bet dažiem desmitiem sieviešu. Pirmkārt, šis nav izplatītākais krūts vēža tips. Otrkārt, ne visām pacientēm, kurām ir trīskārši negatīvs krūts vēzis, imūnterapija strādā, jo audzējs var nebūt jutīgs pret imūnterapiju. To, vai imūnterapija varētu tikt nozīmēta, nosaka veicot īpašas analīzes un nosaka, veicot īpašas analīzes – PD-L1 testu. Ja PD-L1 ekspresija ir vismaz 1% vai vairāk, ir iespējams, ka imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju iedarbosies.
Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums kompensēt imūnterapiju trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm, noteikti būtu jāparedz arī finansējums testēšanai, lai noteiktu PD – L1 ekspresiju. Ja imūnterapija tiek nozīmēta mērķtiecīgi, tā var ievērojami palielināt dzīvildzi. Kaut arī mēs nevaram garantēt rezultātu, mēs varam darīt labāko, lai arī trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm ar metastātisku krūts vēzi tiktu dota iespēja dzīvot.
Šobrīd par iespēju dzīvot cīnās divas krūts vēža pacientes: Elēna Rituma un Tatjana Gabrusenoka. Abām sievietēm ir nepieciešami īpaši medikamenti trīskārši negatīva krūts vēža ārstēšanai, kurus valsts neapmaksā, tādēļ pacientes lūdz sabiedrības atbalstu. Lai palīdzētu pacientēm, ir atvērti konti ziedojumu portālā Ziedot.lv:
Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.
Vairāk par kampaņas aktivitātēm un pasākuma tiešraide visas dienas garumā: www.facebook.com/Laidzivotu
