Valodu zināšanas ir liela bagātība, kas palīdz gan veiksmīgas karjeras veidošanā, gan paplašina personīgos apvāršņus ceļojot un satiekot jaunus cilvēkus. Svešvalodas apguve prasa gan lielu pacietību, gan pašdisciplīnu un laika resursus. Taču pat tad progress nereti ir lēns. Bailes kļūdīties, pārlieka koncentrēšanās uz gramatiku vai latviešiem tik raksturīgā izvairīšanās valodu likt lietā – lūk sešas izplatītas kļūdas, ko cilvēki pieļauj, apgūstot jaunu valodu, un daži noderīgi padomi, kā tās pārvarēt.
Pašanalīzes trūkums
Mūsu prāts ne vienmēr darbojas visiem vienādi – vienam atmiņā paliek jauni spilgti izteicieni no filmas, citam – izlasītais, vēl kādam vārdu krājuma paplašināšanā palīdz asociāciju veidošana vai apgūstamo vārdu uzrakstīšana ar roku uz baltas lapas. “Ja mācies jaunu valodu, vienmēr aizdomājies – kurā situācijā un kādā veidā apgūtie vārdi palikuši prātā vislabāk? Tas palīdzēs saprast to, kā darbojas tavs prāts un atmiņa, un kā to izmantot savā labā,” iesaka valodu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.
Izrunas un valodai raksturīgo skaņu apguve
Lasīšanas, rakstīšanas un klausīšanās uzdevumi neapšaubāmi ir lieliska lieta, taču jebkuras svešvalodas apguves sākumposmā svarīgi vispirms trenēt savu izrunu. Izmanto interneta resursus, lai klausītos, kā runā tie, kuriem šī valoda ir dzimtā. Klausies, nopauzē un skaļi atkārto – tas palīdzēs nostiprināt izrunu un dos lielāku drosmi valodu ātrāk likt lietā. Tāpat skaļa dažādu pamatfrāžu izrunāšana, var palīdzēt prātā nostiprināt nereti atšķirīgās teikumu konstrukcijas un vārdu savienojumus.
“Es labāk paklusēšu, lai runā citi”
Apgūstot svešvalodu, jāizmanto katra iespēja runāt un izmantot jau apgūto vārdu krājumu. Tomēr latviešiem bieži vien raksturīgais kautrīgums nereti liedz runāt un skaļi izteikties pat grupu nodarbību laikā, stāsta S.Gnevosa: “Es nezinu, kā to īsti pareizi pateikt, mans vārdu krājums nav pietiekams – tie ir biežākie iemesli, kāpēc cilvēki izvairās runāt un valodu likt lietā. Tas ir nekas cits kā bailes kļūdīties un izklausīties muļķīgi. Taču cilvēki velti par to uztraucas: kļūdīšanās ir daļa no mācību procesa, un bieži vien tieši nepareizi pateikta un pēc tam izlabot frāze vislabāk paliek atmiņā un veicina progresu jebkuras valodas apguvē.”
Koncentrēšanās uz nepareizu vārdu krājumu
Pat ja tavs vārdu krājums nav liels, svarīgākais – lai tas ir noderīgs. Ja esi iesācējs, vispirms koncentrējis uz ikdienā visbiežāk lietojamo vārdu krājuma apguvi. “Skaitļi, krāsas, ģimene, darbs, hobiji un ēdiens ir labas tēmas, ar kurām sākt. Galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sākt runāt, un to palīdz īstenot tieši vienkārša, praktiska vārdu krājuma nostiprināšana,” skaidro Sandra Gnevosa.
Pārlieks fokuss uz gramatiku
Ja esi sācis mācīties jaunu valodu, neuztraucies tik daudz par gramatiku! Sākumposmā svarīgākais ir vārdu krājuma nostiprināšana un paplašināšana, savukārt gramatiku var nostiprināt vēlāk. Tāpat neizvairies no runāšanas tikai tāpēc, ka nejūties droši par to, vai lietoji pareizo locījumu vai pagātni. “Cilvēkiem bieži nez kāpēc šķiet, ka pateiktajam teikumam noteikti jābūt perfektam un ar sarežģītiem vārdiem. Šī iemesla dēļ daudzi sākumposmā pārlieku koncentrējas uz gramatiku. Tomēr pieredze rāda, ka visātrāk valodu apguvē progresē tieši tie, kas visvairāk runā un tādējādi apgūst jaunus vārdiņus un frāzes,” stāsta Sandra Gnevosa.
Netikšana pāri motivācijas zudumam
Jebkuras valodas apguvē pienāk brīdis, kad motivācija mazinās: progress nav tik raits un mācības sāk šķist grūtas un laikietilpīgas. Šādos brīžos svarīgi aizdomāties par iemesliem un mērķiem, kas lika mācības uzsākt. Ja jaunu vārdiņu un gramatikas apguve nedaudz apnikusi, padomā: kuras tēmas vai notikumi tev šobrīd šķiet īpaši interesanti? Varbūt tā ir ceļošana, varbūt kultūra vai jaunās tehnoloģijas – atrodi sevi interesējošu tēmu apgūstamajā svešvalodā un apvieno valodas apguvi ar interesējošās tēmas izzināšanu, iesaka “Berlitz” pārstāve.
