Katru gadu 15. oktobrī tiek atzīmēta Vispasaules roku mazgāšanas diena, kurā cilvēkiem tiek atgādināta pareizas roku higiēnas nozīme. Tomēr šogad Covid-19 radīto risku dēļ pareizai roku mazgāšanai ir sevišķi nozīmīga loma sabiedrības veselībā, profilaksē un pandēmijas ierobežošanā. Tādēļ par pareizu roku mazgāšanu stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Nezūdošā aktualitāte
Roku mazgāšana ir viens no vienkāršākajiem, bet efektīvākajiem profilakses pasākumiem infekcijas slimību ierobežošanai. Tā palīdz pasargāt no gremošanas trakta un augšējo elpceļu infekcijām, tostarp Covid-19, skaidro Z. Zitmane. Jāatceras, ka infekcijas slimību profilaksē svarīgs ir nevis roku mazgāšanas skaits, bet gan situācijas, kad tas ir īpaši svarīgi, piemēram:
- ierodoties mājās pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas;
- pēc tualetes apmeklējuma;
- pēc šķaudīšanas, klepošanas, deguna šņaukšanas;
- pēc pieskaršanās dzīvniekiem;
- pirms ēšanas, ēdiena gatavošanas;
- pirms un pēc brūču apkopes;
- pirms un pēc saskarsmes ar infekcijas slimnieku;
- pirms kontaktlēcu ievietošanas/izņemšanas;
- pirms kosmētikas uzklāšanas;
- kad rokas acīmredzami ir netīras.
Vēl viens būtisks aspekts, kas pastiprina roku mazgāšanas nozīmi, ir cilvēka tieksme bieži pieskarties sejai. Piemēram, Sidnejā Jaundienvidvelsas universitātes epidemiologi ir noskaidrojuši, ka cilvēks stundas laikā sejai vidēji pieskaras vairāk nekā 20 reižu. Ja pieskaršanās sejai vai mutei notiek ar netīrām rokām, tad palielinās risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām.
Pareiza roku mazgāšanas secība
Tāpat, lai mazinātu infekcijas slimību risku, svarīgi ir mazgāt rokas pareizi. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka rokas jāmazgā, izmantojot tekošu, vēlams, siltu ūdeni un ziepes. Tikai ar tīru ūdeni rokas nevar pilnībā nomazgāt – neizmantojot mazgāšanas līdzekļus, patogēnie mikroorganismi tiek nomazgāti tikai daļēji. Mazgāšanas līdzekļi satur aktīvās vielas, ar kuru palīdzību no rokām tiek nomazgāti gan acīmredzamie netīrumi, gan nevēlamie mikroorganismi. Dabīgā ādas mikroflora veido arī mūsu imunitāti, tāpēc antibakteriālus mazgāšanas līdzekļus būtu ieteicams lietot tikai rokām! Ārste Z. Zitmane norāda, ka pareiza roku mazgāšanas secība ir šāda:
- saslapini rokas zem tekoša ūdens strūklas;
- pārklāj rokas ar ziepēm tā, lai tās piekļūtu visās vietās;
- ziepes rokās kārtīgi saputo vismaz 20 sekundes;
- ieziepē visas roku virmas – plaukstas, pirkstu starpas, pirkstu galus, plaukstu virspuses, īkšķus, zem nagiem. Veicot šīs darbības, rokas nedrīkst atrasties zem ūdens, jo tad ziepes tiks noskalotas;
- noskalo rokas zem tekoša ūdens tā, lai uz tām vairs nebūtu ziepju;
- rokas nosusini ar tīru dvieli vai sabiedriskās vietās ar papīra salveti, kas pēc tam jāizmet, ar rokām nepieskaroties atkritumu tvertnei.
Ārste Z. Zitmane skaidro, ka biežākās roku mazgāšanas kļūdas ir ziepju nelietošana, ziepju nepareiza izmantošana (piemēram, saziepētas tiek tikai plaukstu iekšpuses), roku ziepēšana zem ūdens strūklas, kā arī pieskaršanās izlietnes virsmai roku mazgāšanas laikā.
Roku dezinfekcija
Pareiza roku higiēna ietver roku mazgāšanu, kā arī roku dezinfekciju, kas īpaši svarīga ir sabiedriskās vietās, kad nav pieejamas ziepes un tīrs, tekošs ūdens, piemēram, pēc pieskaršanās biežāk izmantotajām koplietošanas virsmām (durvju rokturi, gaismas slēdži un lifta pogas, stieņi sabiedriskajā transportā, publiski lietojami ekrāni pakomātiem un autostāvvietu automātiem, skaidras naudas darījumi un PIN koda ievadīšana). Šādos gadījumos jālieto roku dezinfekcijas līdzeklis, kura sastāvā ir vismaz 70% etanola. Savukārt mājās īpaša uzmanība jāpievērš ūdens krānu, tualetes podu, durvju rokturu, telefonu ekrānu un galda virsmu dezinfekcijai, kā arī trauku un apģērba mazgāšanai. Z. Zitmane skaidro, ka pēc ēdienreizēm nepieciešama trauku mazgāšana vismaz 70oC temperatūrā, savukārt, ja mājās ir infekciju vai Covid-19 slimnieks, tad tā gultasveļa un apģērbs veļas mašīnā jāmazgā visaugstākajā iespējamajā temperatūrā (70-90o C).
