Reiz kādai ģimenei bija dvīņi, kuru vienīgā līdzība bija viņu izskats. Ja viens domāja, ka bija par karstu, tad otram likās, ka ir par aukstu. Ja viens teica, ka TV ir par skaļu, tad otrs teica, ka vajag palaist vēl skaļāk. Atšķirīgi visādos veidos, viens bija mūžīgais optimists un otrs drūms pesimists.
Lai redzētu, kas notiks, uz zēnu dzimšanas dienu tēvs piekrāmēja pesimista istabu pilnu ar katru iedomājamo rotaļlietu un spēli. Optimista istabas vidū viņš novietoja zirga mēslus.
Tajā naktī tēvs devās garām pesimista istabai un atrada savu dēlu sēžam starp rotaļlietām un rūgti raudam.
„Kāpēc tu raudi?” vaicāja tēvs.
„Tāpēc, ka mani draugi būs skaudīgi, man būs jāizlasa visas šīs instrukcijas pirms varu ko darīt ar šīm mantām, man visu laiku būs nepieciešamas baterijas un beigu beigās manas rotaļlietas saplīsīs.” Atbildēja zēns.
Ejot garām optimista istabai, tēvs atrada zēnu dancojam no prieka zirga mēslos. „Par ko tad tu tik priecīgs?” viņš jautāja.
Uz ko zēns optimists atbildēja: „Te kaut kur jābūt ponijam!”
