Pēdējā gada laikā ar zobu balināšanu saistītas procedūras ir veikuši 3% Latvijas iedzīvotāju, kamēr absolūti lielākā daļa – 97% respondentu zobus pēdējā gada laikā balinājuši nav. Starp vecuma grupām zobus visbiežāk balinājuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (8%), bet visretāk – iedzīvotāji no 45 līdz 54 gadiem (2%), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Par zobu balināšanas veidiem un riskiem, izmantojot internetu un “tautas metodes”, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.
Žilbinoša smaida meklējumos
Skaists smaids un balti zobi sniedz pārliecību un uzlabo ārējo tēlu. Lai arī pēdējā gada laikā zobu balināšanas procedūras veikuši tikai 3% Latvijas iedzīvotāju, D. Ķīse skaidro, ka praksē par zobu balināšanas iespējām noteikti interesējas vairāk pacientu, bet dažādu apsvērumu dēļ (zobu emaljas stāvoklis, zobu stāvoklis kopumā, finansiālās izmaksas un paradumu maiņa uzturā) izlemj no šīs procedūras atturēties vai atliek to uz vēlāku laiku. Speciāliste norāda, ka daļa pacientu uz konsultāciju par zobu balināšanu ierodas kā uz vienīgo smaida uzlabošanas procedūru, bet pārsvarā tie ir pacienti, kuriem zobu balināšana ir daļa no plašāka ārstēšanas plāna, piemēram, pēc zobu ortodontiskās regulācijas ar kapēm vai breketēm, vai pēc protezēšanas darbiem. Tāpat zobu pārkrāsošanos ietekmē arī uzturs un paradumi, piemēram, smēķēšana. Ja uzturā bieži tiek lietota kafija, melnā tēja (zobus pigmentē arī zaļā tēja), sarkanvīns, bietes, tumšās ogas (upenes, kazenes, mellenes), kā arī sojas mērces, karijs un kurkuma, pēc kāda laika zobu tonis kļūst tumšāks.
Zobu balināšanas veidi
Pastāv vairāki balināšanas veidi. Profesionālās balināšanas pirmais etaps tiek veikts zobārsta krēslā ar speciālām balināšanas sistēmām, kur ietilpst balināšanas lampa un gels, ko uzklāj zobiem. Tam seko mājas balināšanas kurss ar kapēm zobārsta kontrolē, kas uztur un veicina noturīgo efektu pēc pirmā etapa. Nedaudz maigāku un saudzējošāku efektu var panākt tikai ar balināšanas kursu mājās. Šajā gadījumā tiek izgatavotas individuālas balināšanas kapes. Pacients, sekojot zobārsta rekomendācijām, zobu balināšanu veic mājās. Tāpat ir pieejamas arī balinošas un baltinošas zobu pastas. Balinošo zobu pastu sastāvā ir ķīmiskās balinošas vielas ļoti zemā koncentrācijā, savukārt baltinošo zobu pastu sastāvā ir fermenti un vielas, kas iedarbojas un sašķeļ zoba ārējo pigmentu. D. Ķīse uzsver, ka zobu balināšanas metode, kursa ilgums un balinošā gela koncentrācija tiek pielāgota katra pacienta situācijai un balināšanas procedūrai jānotiek stingrā zobārsta uzraudzībā.
Kas jāņem vērā pirms zobu balināšanas?
Pirms zobu balināšanas obligāti ir nepieciešama zobārsta konsultācija, lai izvērtētu mutes dobuma, gļotādas un zobu stāvokli. Jāizvērtē arī emalja, tās biezums, kā arī plaisu un skābju izraisīto bojājumu klātbūtne zobu kakliņu rajonā. Tāpat jāskatās, vai nav smaganu atkāpšanās un zobu jutīguma. Visi šie faktori var būtiski ietekmēt balināšanas procedūru. D. Ķīse skaidro, ka pirms balināšanas procedūras nepieciešams apmeklēt arī higiēnistu un salabot visus kariozos zobus. Ja balinošais gels tiek uz bojāta zoba, procedūras laikā ir risks parādīties izteiktām sāpēm. Jāatceras, ka balinās tikai dabīgi zobaudi, savukārt mākslīgie materiāli, t. i., plombas un zobu kroņi, nebalinās, tāpēc pēc balināšanas kursa beigām ir jāieplāno to nomaiņa. Ja pacients sūdzas par zobu jutīgumu, pirms balināšanas zobārsts rekomendēs iziet kursu ar speciāliem remineralizācijas geliem, kas stiprina zobu emalju un samazina jutīgumu.
Kā ar “tautas līdzekļiem” un internetu?
Zobārste D. Ķīse norāda uz tendenci, ka pēdējā laikā aizvien lielāku popularitāti iegūst zobu balināšanas procedūru veikšana ārpus zobārsta kabineta, piemēram, tirdzniecības centros un kosmetoloģijas salonos. Tomēr zobu balināšana bez zobārsta kontroles ir bīstama, jo ir kritiski svarīgi ievērot visas dezinfekcijas normas un pareizi veikt detalizētu mutes dobuma apskati, noteikt klīnisko situāciju un izvērtēt riskus, uzsver speciāliste.
Tāpat daļa pacientu izmanto arī interneta resursus, lai smeltos idejas ātrai un efektīvai zobu balināšanai, kas arī ir bīstami. D. Ķīse atklāj, ka populārākā “tautas metode” ir zobu tīrīšana ar sodu, dažreiz pievienojot arī citronu. Jāatceras, ka soda ir ļoti abrazīva viela, ar kuru pacients saberž sev plāno zobu emaljas slāni, kas var novest līdz pastāvīgam zobu jutīgumam. Izmantojot šādas metodes un nepareizi tīrot zobus, pacients var iedzīvoties nopietnās zobu veselības problēmās, kas liegs pilnvērtīgi baudīt ēdienu. Eksperte aicina doties pie profesionāla speciālista, nevis uzticēties interneta resursiem un apšaubāmiem zobu balināšanas padomiem.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.