Dažs labs viedais mudina mūs baudīt mirkli un priecāties vpar to, kas ir, sakot, ka mūžīgi tiekties pēc lielākiem labumiem un sasniegumiem ir neveselīgi un ir viens no neapmierinātības cēloņiem. Savukārt citi apgalvo, ka cilvēks ir radīts, lai ik dienas dotos laukā no savas komforta zonas un tiektos pēc jaunām augstienēm. Cenšoties izveidot pats savu dzīves filosofiju, kas kalpotu tieši maniem nolūkiem, esmu, galvai kūpot, par šo tēmu domājis ne reizi vien. Šķiet, esmu atradis atbildi, risinājumu, kas man liekas pareizs: esmu sapratis, ka viss āķis ir līdzsvarā. Es to dēvēju par ‘’Mandelas līdzsvaru’’.
Nelsons Mandela, cilvēks, ko es visnotaļ apbrīnoju, reiz teica: ‘’Uzkāpjot augstā kalnā, es aptveru, ka ir vēl daudz jo daudz kalnu, kuros varu uzrāpties. Es mazliet apstājos atvilkt elpu, papriecāties par vareno skatu, kas plešas visapkārt, pārdomāt, cik garu ceļu jau esmu paveicis. Bet atpūsties man ir lemts tikai mazu brīdi, jo līdz ar brīvību nāk arī atbildība, un es neuzdrīkstos uzkavēties, jo mans ilgais ceļš vēl nav galā.’’
Manuprāt, Nelsons Mandela ar šiem vārdiem vēsta, ka visa pamatā ir līdzsvars. Izbaudi skatu no savas pašreizējās atrašanās vietas. Priecājies par to, cik tālu esi ticis. Esi pateicīgs par to, cik garu posmu jau esi mērojis dzīves ceļojumā. Dzīvo mirklī. Bet atceries arī to, ka tās veltes, kas mīt tevī, sniedz arī lielu atbildību. Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam ir ‘’pienākums spīdēt’’. Nevajag gulēt uz vakardienas lauriem un kļūt pašapmiertinātam. Ik katru mīļu dienu mums ir jādodas pasaulē un jārīkojas tā, lai palīdzētu citiem, pašrealizētos un kļūtu par pasaules pilsoņiem. Mums nepagurstoši jādodas pretim savām bailēm un jāpilnveido dzīve. Mums arvien jāpaplašina savs personiskais spēles laukums, liekot lietā savus radošos talantus, – ir jādara, jāpiedzīvo un jāredz vairāk. Manuprāt, šī dziņa pašrealizēties ir iebūvēta mūsu DNS kodā, un to noliegt nozīmē noliegt savu cilvēcisko piederību.
Protams, sapņojot vērienīgāk un paceļot savu personisko latiņu, mēs jutīsim neapmierinātību. Bet šo pasauli ir uzbūvējuši tieši tie, kuriem negāja pie sirds tas, kā bija, un kuri zināja, ka viņu spēkos ir rīkoties labāk. ‘’Parādi man pilnībā pašapmierinātu cilvēku, un es tev parādīšu dabas kļūdu,’’ reiz izteicās Tomass Edisons. Mūsdienās tā runāt ir politnekorekti, es zinu. Bet man šķiet, ka viņam bija taisnība. Izcilākie no mums nekad nebija mierā ar esošo lietu kārtību. Teiksim, Gandijs. Vai Māte Terēze. Vai, piemēram, arhibīskaps Dezmonds Tutu. Un Bils Geits. Un Ein;steins.Protams, Mandela.
Tāpēc priecājies par to, kas tev ir. Un tad celies un dodies pēc tā, ko tu vēlies. Izbaudi kalnā kāpienu. Bet paturi prātā, ka tu taču devies ceļā uz virsotni.
Robins Šarma padoms
