2018.gada 17. novembrī Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā tika atzīmēta Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena. Daudzas no atnākušajām ģimenēm atzina, ka šo pasākumu apmeklē jau vairākus gadus pēc kārtas, jo tā ir iespēja satikt vecākus, kuri izdzīvojuši līdzīgu pieredzi, un redzēt, kā paaugušās viņu atvases. Par to, ko nozīmē aprūpēt priekšlaikus dzimušu mazuli, pieredzē dalās mazās Ronijas tētis Gunārs un Aleksa mamma Laima.
Kas citiem pašsaprotams, priekšlaikus dzimušajiem dāvana
Gunāra meitiņa Ronija piedzima 27 grūtniecības nedēļā un svēra vien nieka 540 gramus. Pirmā nedēļa pēc meitiņas dzimšanas abiem vecākiem bija ļoti smaga. Katru dienu tika uzstādīta jauna diagnoze. Sākumā ārsti pateica, ka kaut kas nav kārtībā ar galvu, tad tika konstatētas problēmas ar mugurkaulu, plaušām, imūno sistēmu. „Par laimineilgi pirms meitiņas piedzimšanas es biju iepazinies ar Kanādas psihiatra Džordana B. Pītersona atziņām. Viņš man iemācīja to, ka mēs nevaram pilnībā kontrolēt savu dzīvi. Krīzes ir neizbēgamas, taču ir svarīgi uzņemties atbildību par tiem procesiem, kas tobrīd ir mūsu varā. Un tieši to es darīju – centos saglabāt mieru, ieejot intensīvās nodaļas palātā, un rūpējos par savu meitiņu, samierinoties ar domu, ka nespēju ietekmēt nākotni. Kāda gan no manis būtu jēga, ja es izjuktu pa vīlēm?”teic Gunārs.
Šobrīd Ronijai ir jau pusgadiņš. Kaut arī viņa sver tikai nedaudz virs 3 kilogramiem, viņas attīstība noris normāli. Kamēr citi vecāki ir neapmierināti ar to, ka viņu mazulis daudz raud, Ronijas vecāki ir laimīgi par meitiņas bļaustīšanos, jo tas nozīmē, ka viņai strādā plaušas un viņa var paelpot. Kamēr citi pukojas par biežo autiņbiksīšu maiņu, Ronijas vecākiem tas sagādā prieku, jo liecina, ka meitiņai ir viss kārtībā ar vielmaiņu. „Tie, kuru bērniņi piedzimst laikā un ir veseli, dažkārt nenovērtē, to, cik tā ir liela dāvana. Viņi raizējas par dažādiem sīkumiem, taču viņiem būtu jāpriecājas par to vien, ka viņu bērniņš ir vesels,” atzīst Gunārs.
Zīmīgi, ka Ronija šajā pasaulē ieradās Ugunsdzēsēju un glābēju dienā 17. maijā. Tieši pusgadu pirms Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienas. Viņas tētis tic, ka dzimšanas dienas datums dos mazajai cīnītājai papildus spēku, un jau drīz viņa panāks savus vienaudžus.
Kad pilnīgi sveši cilvēki kļūst par draugiem
Gandrīz 4 gadus vecais Alekss šajā pasaulē ieradās 28/29 grūtniecības nedēļā un svēra 790 gramus. Šobrīd viņš ir liels ziķeris, un nekas neliecina par to, ka kādreiz viņš bija mazāks par cukurpaciņu. Aleksa mamma Laima nu jau trešo gadu apmeklē priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu. „Kad piedzima mans dēliņš, slimnīcā iepazinos ar vēl 3 mammām, kurām arī bija priekšlaicīgi dzimuši mazuļi. Mēs ļoti satuvinājāmies, un kopš tā laika turpinām regulāri tikties, vienreiz vasarā un vienreiz rudenī. Ir prieks redzēt, kā mazie aug un apgūst arvien jaunas prasmes. Tā ir īpaša kopības sajūta, ko var saņemt tikai no tām mammām, kas sastapušās ar līdzīgu pieredzi, kā es”.
Ir pagājuši 4 gadi, un Laima sākusi domāt par ģimenes pieaugumu. „Sākumā man šķita, ka nesaņemšos vēl vienam bērnam, jo baidījos no pieredzes atkārtošanās, taču tagad domāju, ka būtu gatava Aleksam dāvāt brālīti vai māsiņu. Es redzu, ka arī citām mammām,kurām pirmais mazulis dzimis pirms laika, otrais piedzimst laikā. Tas iedrošina,”piebilst Laima.
Arī dzīvošana var būt talants
Pasākuma laikā notika koncerts, kurā uzstājās mūziķi Kārlis Kazāks un Janis Strapcāns, kā arī muzicēja vairāki priekšlaicīgi dzimušie bērni. Savukārt pēc koncerta mazajiem pasākuma apmeklētājiem bija iespēja līdzdarboties muzikāli izzinošā nodarbībā, kuru vadīja mūzikas studijas “Orff” pasniedzēja Rebeka Arhipova. Tika demonstrēti arī vecāku iesūtītie talantu video. Klātesošie, kuri bija ieradušies ar vēl pavisam maziem bērniņiem, atzina, ka redzētais iedvesmo un ļauj ticēt, ka arī viņu atvase izaugs liela, stipra un talantīga. Taču pat tad, ja bērns neizcelsies ar kādu īpašu talantu, tas vien, ka viņš būs spējis izdzīvot par spīti grūtībām un nelabvēlīgajām prognozēm, jau ir uzskatāms par talntu – talantu dzīvot.
