Justies droši mājās ir mūsu pamatvajadzība. Jaunākais pētījums par dzīvi mājās liecina, ka mājokļa drošība vairs nesaistās tikai ar tādām praktiskām lietām kā mājokļa aizslēgšana vai signalizācijas uzstādīšana, bet arī ar savstarpējām attiecībām starp kaimiņiem. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka kaimiņa pazīšana stiprina viņa drošības sajūtu. Tomēr ļoti bieži, it īpaši dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, mēs nepazīstam savus kaimiņus un labākajā gadījumā tikai sasveicināmies viens ar otru. Kāds ir iemesls, kāpēc bieži vien nepazīstam savus tuvākos kaimiņus, un kā šo situāciju uzlabot – iesaka psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Psiholoģe norāda, ka ciešāku un labāku attiecību veidošana ar kaimiņiem sniedz daudz pozitīvu ieguvumu. Tādējādi tiek veicināta piederības un drošības sajūta, kā arī pozitīvas emocijas pat īslaicīgas saskarsmes laikā. Turklāt viņa atzīst, ka arī palīdzīgas rokas sniegšana citiem padara mūs laimīgākus. Pozitīvas attiecības ar kaimiņiem sniedz iespēju apmainīties mazām laipnībām un uzlabo mūsu pašsajūtu. Tas sniedz emocionālu atbalstu grūtos brīžos un palīdz vieglāk atrisināt konfliktus. Un otrādi – tas, ka ar kaimiņiem esam svešinieki, palielina konfliktu rašanās iespējamību.
“Domstarpības ir neizbēgamas jebkurā kopdzīvē, arī ar kaimiņiem. Cieņpilna, atklāta komunikācija, iejūtība pret citu vajadzībām un gatavība meklēt kompromisus var mazināt spriedzi. Ja tomēr spriedze rodas, vislabāk to mierīgi pārrunāt, ar cieņu paust savas vajadzības un koncentrēties uz risinājumu meklēšanu. Respektējot kaimiņu vajadzības, pastāv lielāka iespēja, ka viņi atbildēs ar pretimnākšanu, tādējādi novēršot konfliktu saasināšanos,” saka K. Dūdiņa.
Kā izveidot draudzīgākas attiecības ar kaimiņiem
Psiholoģe uzskata, ka mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem nav pašsaprotamas, bet gan mūsu pūļu rezultāts. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem.
“Pozitīvām attiecībām, jo īpaši, ja tiek dalītas koplietošanas telpas, svarīga nozīme ir cieņai un citu cilvēku vajadzību ievērošanai. Kaimiņu cienīšana ietver laipnu, izpalīdzīgu komunikāciju un izvairīšanos no tādiem traucēkļiem kā troksnis, jo sevišķi naktī. Svarīgi ir arī rūpēties par saviem mājdzīvniekiem, uzturēt koplietošanas telpas un taisnīgi sadalīt tādus koplietošanas resursus kā autostāvvietas. Der atzīt, ka citiem var būt atšķirīgas vajadzības pēc klusuma un kārtības. Kamēr mēs mīlam suņus, kāds cits to tuvumā var nejusties ērti. Izpratne par šīm atšķirībām un pielāgošanās tām ir ļoti svarīga. Pozitīvu attiecību veidošana ar kaimiņiem ir personīga izvēle, taču tā rada pozitīvāku dzīves vidi ikvienam,” saka K. Dūdiņa.
Vēlme laipni uzņemt jaunus kaimiņus un vēlme, lai jaunie kaimiņi viņus laipni uzņemtu, ir kaut kas tāds, kam var piekrist ikviens, kurš pārceļas uz jaunu mājokli. Kā norāda IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus, pētījums par dzīvi mājās atklāj, ka, kaimiņos dzīvojošo cilvēku pazīšana, ne tikai būtiski ietekmē mūsu drošības sajūtu, bet arī sniedz apziņu, ka varam lūgt palīdzību kaimiņiem (20%) vai ar satiekot aprunāties (13%), sniedz mums piederības sajūtu. Tāpēc viņš dalās ar dažām idejām, kā veicināt draudzību ar kaimiņiem.
“Dažās Skandināvijas valstīs ir ierasts jaunajiem kaimiņiem dāvināt mājās ceptu maizi. Kāpēc gan neizmantot šo piemēru un nepamēģināt pašiem izcept maizi, pīrāgu, bulciņas vai cepumus un tos jauki iepakot, kas būs arī kā papildu dāvana, ko saņēmējs varēs izmantot ilgāk par tās saturu. Piemēram, maizi var iesaiņot virtuves dvielī, cepumus uzlikt uz jauka šķīvja vai bulciņas ielikt maizes groziņā,” interjera dizainers dalās ar idejām.
Vēl viena patīkamas dāvanas ideja – dekoratīvie akcenti mājai. Piemēram, vāze ar ziediem palīdzēs atdzīvināt jebkuru telpu un stiprināt attiecības. Un tai nav jābūt dārgai – svarīgs ir nodoms.
Kad esat viens otru nedaudz iepazinuši, satiekoties ikdienā, Dariuss Rimkus mudina iepazīt kaimiņus vēl tuvāk: “Piemēram, reizi gadā sarīkojiet dārza svētkus, lai kaimiņi varētu satikties un iepazīt viens otru labāk. To iespējams viegli realizēt, ja dzīvojat pilsētā – sarīkojiet tos mājas pagalmā, vai, ja dzīvojat mazākā ciematā, vienu gadu rīkotājs var būt viens kaimiņš, citu gadu – otrs. Uzaiciniet kaimiņus atnest ēdienu savos līdzi paņemtajos traukos. Izkārtojiet dārzā segas un gatavojieties patīkamai laika pavadīšanai kopā. Nekas tik ļoti neveicina piederības sajūtu kā maigas mūzikas skaņas un draudzīgas sarunas vai mājās gatavota ēdiena smarža dārza gaismu mirdzumā.”
*Par pētījumu “Dzīve mājās”
Kvantitatīvo pētījumu IKEA uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes grupa YouGov. Aptauja tika veikta, izmantojot tiešsaistes paneļus. Latvijā aptaujā piedalījās 1005 iedzīvotāji.