Pēdējos gados veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka iekštelpu gaiss var būt piesārņotāks nekā ārtelpu gaiss pat lielākajās un rūpnieciski attīstītākajās pilsētās[1]. Iekštelpās cilvēki pavada aptuveni 90 % sava laika, tāpēc pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš gaisa kvalitātei, lai mazinātu riskus, kas var atstāt nopietnu ietekmi uz veselību. Alergoloģe skaidro, kam būtu jāpievērš uzmanība mājās, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un iekštelpu vidi padarītu labāku.
Iekštelpu gaiss būtībā ir tas pats ārējais gaiss, kurš ieplūst telpā un sajaucas ar jau tajā esošo piesārņojumu, veidojot iekštelpu gaisu. Ārtelpu gaisu piesārņo ķīmiskās vielas, kas rodas no satiksmes līdzekļu izplūdes gāzēm, dažādām emisijām, kas veidojas no ražošanas uzņēmumiem, augsnes putekļi, augu daļiņas un putekšņi. Jāņem vērā, ka izteiktāks gaisa piesārņojums būs ziedputekšņu sezonās un saulainās dienās, kad nelīst lietus. Ja gaiss ieplūst caur ventilācijas sistēmām, tas papildu tiek piesārņots ar cietajām daļiņām, šķiedru un ķīmiskajām vielām no gaisa filtriem, telpu iekšējās izolācijas vai netīrumiem, kas nogulsnējušies. Tas, savukārt, sajaucas ar telpā esošo gaisu.
Mājokļos esošo piesārņojumu rada arī paši iemītnieki un to ikdienas rutīna. Gaisa kvalitāti galvenokārt ietekmē dažādas apkures sistēmas, jo īpaši malkas apkure, telpās izmantotie apdares un mēbeļu materiāli, kā arī sadzīves ķīmijas produkti un kosmētika. Tāpat ļoti lielu iespaidu atstāj ēdiena gatavošana, mājokļa uzkopšana, veļas žāvēšana un smēķēšana iekštelpās. Jāņem vērā, ka vidi var ietekmēt arī bioloģiskais piesārņojums – mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes, mājdzīvnieku spalvas un izdalījumi, kā arī infekciju slimību ierosinātāji.
Neredzamie kaimiņi – putekļu ērcītes
Mājoklī esošās putekļu ērcītes ir vienas no galvenajām astmas un alerģisko simptomu izraisītājām. Tās ir ļoti mazas, tāpēc ar neapbruņotu aci nemaz nav redzamas. Ērcītēm nepatīk gaisma, tāpēc visbiežāk tās mājo matraču, spilvenu, mīksto mēbeļu un rotaļlietu, paklāju, drēbju un gultas veļas iekšējās audumu šķiedrās. Vislabāk tās “jūtas” istabas temperatūras vidē, kurā ir augsts mitruma līmenis. Tās pārtiek no ādas virsējā slāņa – epidermas zvīņām un to vidējais dzīves ilgums ir aptuveni mēnesis. Īpaša uzmanība ir jāpievērš apkārtējās vides tīrībai un regulāri jāuzkopj gan mājoklis, gan jāmaina gultas veļa. Gultā katru dienu pavadām vidēji 6 līdz 8 stundas un katru dienu šajā vidē krājas blaugznas, mati, kas ir ērcīšu ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa.
Alerģisko reakciju visbiežāk izraisa putekļu ērcīšu ķermeņa daļiņas. Darot tādas ikdienišķas lietas kā sūcot putekļus, ejot pa paklāju vai klājot gultu, tās tūlīt uzvirpuļo gaisā. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir uzkopjot mājokli, izvēlēties atbilstošas tehnoloģijas, kas palīdzētu tās mazināt. Putekļu ērcītes strauji vairojas, tāpēc mājokļa uzkopšanas pasākumi jāveic regulāri.
Kā mazināt telpās esošos alergēnus
Pirmkārt, visi centieni uzlabot iekštelpu vidi nebūs efektīvi, ja mājoklis, kurā dzīvojat, ir vecs, vide – mitra un tajā nav centrālās apkures. Lai iekštelpu gaisu uzturētu pēc iespējas nekaitīgāku, svarīgi ir uzlabot telpu ventilāciju, regulāri tīrīt paklājus, iespēju robežās tos arī mazgāt vai aizvietot paklāju ar laminātu, regulāri uzkopt telpas, ozonēt jeb attrīt telpās gaisu, kas palīdzēs iznīcināt alerģiju izraisošās daļiņas, samazināt gaisa mitrinātāju lietošanu un regulāri tīrīt gaisa kondicionēšanas sistēmas.
“Preventīvi ieviešot minētās darbības, mazināsies ne tikai alerģijas simptomi, bet arī iespējas saslimt ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām un hroniskām elpceļu kaitēm. Dzīvojot tīrās un sakoptās telpās, ne tikai uzlabosies veselība, bet arī būs veselīgāks miegs un labāks garastāvoklis,” uzsver alergoloģe Dace Kalniņa.
Ko ņemt vērā, ja mājās ir mājdzīvnieki
Arī mūsu četrkājainie draugi ir būtisks faktors, kas ietekmē mūsu iekštelpu vidi, kā arī atstāj iespaidu uz veselību. Dzīvnieku pasaules alergēns uz kuru jūtīgi reaģē lielākā daļa cilvēku, ir kaķu un suņu spalvas. Alerģiska reakcija var būt ne tikai uz pašu dzīvnieku, bet uz tā siekalām, sviedriem, taukiem vai arī vielām, kas pielīp pie to spalvām. Par alerģisku reakciju liecinās tādi simptomi kā pēkšņas iesnas, šķaudīšana, acu nieze, vai apsārtums uz rokām, uzreiz pēc dzīvnieka glaudīšanas. Mājdzīvniekiem nevajadzētu ļaut uzturēties guļamistabā, lai neveicinātu un nepastiprinātu tur esošo alergēnu koncentrāciju.
Universāli padomi, kas noderēs mājokļa uzkopšanā
“Ikdienā mājokli un tajā esošos putekļus visvieglāk būtu uzkopt ar putekļu sūcēju. Svarīgs aspekts, kam jāpievērš uzmanība – visefektīvākais būs putekļu sūcējs ar HEPA filtru. HEPA filtrs ir augstas efektivitātes daļiņu absorbcijas filtrs, kas pēc iesūkšanas putekļu sūcējā, aiztur sīkākās putekļu daļiņas, lai tās nenonāktu atpakaļ iekštelpu gaisā. Filtrs ir iestrādāts arī jaudīgajos jaunās paaudzes putekļu sūcējos un palīdz notvert pat 99,999% smalko putekļu mikrodaļiņu, kuru izmērs ir lielāks par 0,5 mikroniem (lielākā daļa alergēnu – ziedputekšņi, sēnīšu sporas, dzīvnieku blaugznas, putekļu ērcītes),” stāsta Samsung produktu treneris Eduards Krumovics.
Eksperti iesaka ne tikai mājokļa mīksto virsmu tīrīšanai izmantot universālu putekļu sūcēju, bet arī cieto virsmu tīrīšanai. Ja uz grīdas esošos putekļus un netīrumus izvēlēsimies uzsūkt ar putekļu sūcēju nevis kā lielākoties ierasts – saslaucīt ar bisti, ne tikai rūpīgāk uzkopsim mājokli, bet arī padarīsim iekštelpu gaisu tīrāku. Izmantojot putekļu sūcēju gaisā netiek uzjundīti putekļi, tie nevirpuļo apkārt, kā rezultātā telpā būs mazāk putekļu un būs vieglāk tos savākt. “Īpaši parocīgi un noderīgi ir putekļu sūcēji, kuriem pieejamas īpašas birstes mājdzīvnieku spalvu savākšanai. Birstes ir īpaši izstrādātas, lai palīdzētu efektīvi savākt smalkās un vieglās mājdzīvnieku spalvas no dažādām virsmām,” stāsta E. Krumovics.
“Svarīgi būtu nodrošināt mājas labu ventilāciju, jo tas ļaus samazināt mājoklī esošo mitrumu. Regulāra telpu vēdināšana mazinās ērcīšu vairošanos – tām nepatīk temperatūra, kas ir zemāka par +18 un tās necieš tiešus saules starus, kā arī aukstumu. Tāpēc, ja izliksi matraci, segas, spilvenus, gultasveļu, mīkstās rotaļlietas ārā saulē vai salā, tās ies bojā. Gultas veļu vajadzētu mazgāt vismaz reizi divās nedēļās ļoti karstā ūdenī 60 grādu temperatūrā, kā arī gludināt to. Īpaši alerģiskiem cilvēkiem gultas veļu būtu ieteicams mainīt reizi nedēļā. Arī segas un spilvenus būtu jāizvēlas no tāda materiāla, kurš pieļauj to biežu mazgāšanu karstā ūdenī. Atceries vismaz reizi mēnesī notīrīt puķu lapas, jo uz tām arī krājas putekļi, kā arī pievērs uzmanību puķu augsnei un pārbaudi, vai neveidojas pelējuma sēnītes,” iesaka D. Kalniņa.
[1] https://www.epa.gov/indoor-air-quality-iaq/inside-story-guide-indoor-air-quality
