Cilvēkus nereti mēdz iedalīt “suņu cilvēkos” un “kaķu cilvēkos”. Taču daudziem tikpat izteikti mīlestība polarizējas tējas vai kafijas virzienā un pārliecināt viņus par pretējo ir teju neiespējami. Taču mīlestību pret kafiju ir iespējams izkopt, labāk iepazīstot šo dzērienu un izvairoties no kļūdām tā pagatavošanā un lietošanā, ir pārliecināts viens no lielākajiem kafijas cienītājiem un Narvesen kafijas eksperts Vilmārs Vjakse, atklājot piecus interesantus faktus par kafiju.
Kādu kafiju vislabāk dzert no rīta, pusdienās un vakarā?
Svarīgākais izvēles priekšnosacījums, protams, ir dzert tādu kafiju, kas garšo. Bet, ja mēs domājam arī par to, lai kafija palīdzētu rast mundrumu, der ievērot dažus nosacījumus, pieskaņojot dzērienus savām ikdienas maltītēm. No rīta droši var izvēlēties kafiju ar pienu, Cappuccino vai Latte. Ne vienmēr mums brokastīs ir pieteikami daudz laika, lai kārtīgi paēstu, tāpēc piens neitralizēs kafijas stiprumu un mazāk iedarbosies uz kuņģi. Savukārt, pienota kafija pēc brangām pusdienām ir viena no biežākajām kļūdām, ko Latvijā pieļauj daudzi cilvēki. Kuņģim jau tā ir slodze, bet, iedodot klāt kārtīgu porciju piena, šis process kļūst pavisam lēns. Tāpēc cerētā mundruma vietā pēc šādas kafijas cilvēki mēdz sajust nogurumu.Melna kafija vai espresso būtu labākā izvēle pēc kārtīgas maltītes. Kafija palīdzēs sašķelt uzturu un ķermenis varēs pilnvērtīgāk dot enerģiju smadzenēm un citiem orgāniem nevis tikai kuņģim. “Tiem, kas kafiju mīl tik ļoti, ka vēlas to baudīt arī vakaros, iesaku izvēlēties Espresso. Nereti ir dzirdēts maldīgs uzskats, ka Espresso ir visvairāk kofeīna. Tā nav. Viens Espresso pēc vēlas maltītes nakts miegunetraucēs, bet gan uzlabos”, iesaka Vilmārs Vjakse.
Kāda loma patiesībā ir kafijai?
Galvenā kafijas aktīvā viela ir kofeīns, kas aizsargā kafijas koku. Tā ir sula, kas cirkulē pa kafijas koku un aizsargā to no insektu radītiem bojājumiem, slimībām. Kad kukainis sāk ēst kafijas koka lapu, sula iedarbojas kā inde. Kofeīns ir arī spēcīgs antioksidants, kas koku pasargā no citiem bojājumiem. Cilvēka organismam šis apjoms, protams, ir pārāk mazs, lai nodarītu kaitējumu. Tieši pretēji, kofeīna iedarbība ir ļoti ilgi pētīta, atklājot daudzas pozitīvas lietas, ko tas sniedz cilvēkam.Piemēram, kofeīns ir plaši izmantots kosmētikas un pat medikamentu ražošanā, tas veicina kuņģa un zarnu trakta darbību, veicina smadzeņu aktivitāti. Taču katram cilvēkam jāizjūt savs mērs. Piemēram, Einšteins savā laikā bija pazīstams ar divām savām kaitēm – intensīvu pīpēšanu un ārkārtīgi lielu kafijas patēriņu.
Kas ir Cappuccino?
Interesanti, bet daudzi cilvēki nezina, ka Cappuccino pamatā ir Espressso, kam pievienotas piecas daļas uzputota piena. Proti, Cappuccino ir aptuveni 150 ml dzēriens, ar 25ml espresso kafijas un 85ml uzputota piena, kas dzērienu padara apjomīgāku un gaisīgāku. Savukārt otrs populārais pienotais kafijas dzēriens Latte tiek pagatavots vienai daļai Espresso pievienojot 7 daļas piena. “Līdz ar to abos gadījumos jūs faktiski uzņemat vienu un to pašu kofeīna daudzumu, tikai Latte gadījumā dzēriena garša ir maigāka, bet Cappuccino – stiprāka” skaidro V. Vjakse.
Kas nosaka, vai kafija būs garšīga?
Kafijas garša nenoliedzami iratkarīga no kafijas pupiņu kvalitātes. Taču ar to nepietiek. Kafijas pupiņām jābūt arī svaigām. Kafijas pupiņas savu labāko potenciālu saglabā vien 3 mēnešus pēc grauzdēšanas, tāpēc ir tik svarīgi neuzkrāt. Otrs priekšnoteikums – kafijai jābūt pareizi pagatavotai. Līdzi ņemamai kafijai ir svarīgi, lai tiktu izmantotas labas kafijas gatavošanas ierīces, kas ir precīzi nokalibrētas atbilstoši pareizi izstrādātām receptēm. Un treškārt – cilvēciskais faktors. Profesionāli apmācīti darbinieki spēs pagatavot garšīgāku kafiju un arī labāk rūpēties par kafijas aparātiem. Visbeidzot, kafijai jābūt atbilstoša stipruma. Atsaucoties uz Latvijas cilvēku vēlmi pēc stipras kafijas, Narvesen melno kafiju ir padarījis par 15% stiprāku, bet citus kafijas dzērienu veidus – par 13% stiprākus.
Kāpēc ir iecienīti kafijas blendi jeb maisījumi?
Maisījums nodrošina to, ka kafijas garša, ko cilvēki jau iecienījuši, būs nemainīga visu laiku. Ja izmantotu tikai viena veida vai viena reģiona kafijas pupiņas, atkarībā no sezonas kafijas garšas atšķirības būtu ļoti jūtamas. Kafija no viena reģiona un pat vienas fermas nevar saglabāt vienu un to pašu garšu gadu no gada. Blendu veidošana vien jau ir vesela māksla. Tas nemaz nav vienkārši. Ir jānogaršo katra no kafijām atsevišķi, jāizvēlas labākās un tad jāpanāk, lai kopmaisījums saglabātu šo garšas balansu. Piemēram, Narvesen kafijā tiek izmantots maisījums jeb blends no 8 – 10 dažādām kafijas pupiņām.Ar kafiju var variēt – vai gribas gaišāku, tumšāku, rūgtāku vai nedaudz skābāku. “Esmu pārliecināts, ja cilvēki vairāk eksperimentētu un nobaudītu atšķirīgus kafijas dzērienu veidus, noteikti ikviens varētu atrast savu kafiju”, iedrošina kafijas eksperts Vilmārs Vjakse.
