Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto vecāku Latvijā uzskata, ka tieši finansiālās problēmas ir tās, kas pieaugušajiem ģimenē rada vislielākās raizes, liecina sociāli izglītojošās kampaņas “Stresam Nē!” ietvaros veikts pētījums. Kā otru nozīmīgāko stresoru 39% vecāku minējuši nespēju mainīt dažādus no pašu rīcības neatkarīgus apstākļus. Savukārt kā lielākais stresa cēlonis bērniem tiek minēta pārlieku lielā noslogotība.

Vairāk nekā katrs trešais no aptaujātajiem vecākiem nereti izjūt stresu par laika trūkumu paveikt iecerētās lietas, kā arī par bērna veselības problēmām. Tāpat vecāki mēdz izjust stresu par nespēju tikt galā ar bērna uzvedību (30%), savu veselību (28%), partnerattiecībām (27%), laika trūkumu, ko pavadīt kopā ar bērniem (26%), kā arī citiem iemesliem.

Finansiālās problēmas ģimenē visvairāk uztrauc vecākus vecumā no 25 līdz 34 gadiem (62%), kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka šis ir aktīvākais laiks karjeras un ģimenes veidošanai. Aptaujas rezultāti iezīmē arī šādu tendenci – jo vecāks cilvēks kļūst, jo vairāk stresu izraisa veselības problēmas. Neatkarīgi no aptaujāto vecuma un dzimuma kā visretāk atzīmētais stresa izraisītājs ir globālās pasaules problēmas.

Lai stresu mazinātu, aptaujātie vecāki visbiežāk nododas sportiskām aktivitātēm vai pastaigājas (40%), ar kādu izrunājas (36%) vai kārto mājvietu (31%). 30% aptaujāto vecāku no stresa atbrīvojas arī ar glāzi vīna, bet 16% gadījumu vecāki visbiežāk uz kādu sakliedz. 15% respondentu lieto uzturā magniju, kas atbild par stresa vadību, bet katrs desmitais aptaujātais krāso mandalas, liek puzles vai meditē.

Jāatzīmē, ka gandrīz 34% vīriešu neveic īpašas aktivitātes stresa pārvarēšanai. Savukārt sievietes teju divreiz biežāk nekā vīrieši uzskata, ka nervu spriedzi var mazināt izrunāšanās ar kādu tuvu cilvēku (44%).

Runājot par stresa pārvarēšanu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzsver, ka stresa pārvarēšanā ļoti liela nozīme ir cilvēka attieksmei: “Reizēm sliktā stresa novēršanai tiešām pietiek ar dažādu paradumu vai dzīvesveida maiņu, piemēram, kārtīgi izguļoties un veselīgi dzīvojot, lietojot vitamīniem un uzturvielām bagātu pārtiku. Var palīdzēt arī dažādu profilaktisku līdzekļu uzņemšana – piemēram, ļoti vērtīgi stresa pārvarēšanā ir magniju saturoši līdzekļi. Taču tāpat iespējams, ka sliktā stresa cēloņi ir meklējami dziļāk, un, ja pēc aptuveni divām nedēļām situācija nav uzlabojusies, jāmeklē palīdzība pie speciālista – ģimenes ārsta, ārsta-psihoterapeita, psihosomatologa, psihiatra.”

Svarīgi atcerēties, ka ar stresu ikdienā sastopas ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Pēc aptaujāto vecāku domām visbiežāk stresu viņu bērniem izraisa pārmērīga aizņemtība skolā vai bērnudārzā un ārpusskolas nodarbībās (43%), kā arī dažādas problēmas, ar ko bērni saskaras izglītības iestādēs (38%). Katrs trešais vecāks atzīst, ka stresu izraisa arī neatrisinātas vai ieilgušas problēmas ģimenē, tostarp pašu vecāku stress.

Runājot par stresa novēršanas veidiem, aptuveni divas trešdaļas (65%) aptaujāto vecāku atzīst – lai mazinātu bērnu stresu, viņi cenšas ar bērnu izrunāties par lietām, kas viņu ilgstoši satrauc. Tāpat vecāki cenšas sekot līdzi, lai bērns pilnvērtīgi izgulētos (45%), un mēģina ar bērniem pavadīt kopā vairāk laika (45%). Katrs trešais vecāks seko līdzi, lai bērns uzņemtu pilnvērtīgu uzturu, kā arī mudina atvasi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. 28% respondentu dod bērnam papildu mikroelementus un magniju, bet tikai pavisam neliels skaits vecāku problēmas risināšanai gatavi piesaistīt arī speciālistu no malas (11%) vai samazināt apmeklējamo bērnu pulciņu skaitu (13%).

Lai aktualizētu stresa problemātiku ģimenē un dziļāk iedziļinātos cēloņos, 24.maijā Rīgas Stradiņa universitātē, Dzirciema ielā 16 notiks konference „Stress ģimenē – kas, kurš, kā un kāpēc… Ieskats problēmā un risinājumu dažādie aspekti”. Lai izglītotu sabiedrību par slikto stresu ģimenē, kampaņas organizatori īsteno arī citas izglītojošas aktivitātes. Tostarp ir atjaunota un papildināta mājas lapa www.stress.lv, kurā ir iespējams iepazīties ar dažādiem informatīviem materiāliem.

Aptauja tika veikta 2017.gada martā, un tajā piedalījās 501 respondents no visas Latvijas.