Ugunsgrēkus mājoklī visbiežāk izraisa elektrības īssavienojums vai pārkurināta krāsns, kā arī neuzmanīga rīcība ar uguni– tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati par pieteikumiem īpašumu apdrošināšanā, kuru iemesls bijis ugunsgrēks.Pērn 70% no pieteiktajiem negadījumiem īpašumu apdrošināšanā, kuros zaudējumus mājoklim radījis ugunsgrēks, tam cēlonis bija kāds no minētajiem apstākļiem.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka viens no biežākajiem iespējamiem ugunsgrēku iemesliem ir saistīts ar cilvēku neuzmanīgu apiešanos ar uguni. Attiecībā par statistiku saistībā ar apkures ugunsgrēkiem, apmēram 50% no tiem izceļas apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Līdztekus ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados.
“Diemžēl pārslogotas un novecojušas elektroinstalācijas, pārkurinātas un būvnoteikumiem neatbilstošas krāsnis un apkures sistēmas, kā arī nepieskatītas sveces unnevērīgi nomesti izsmēķi – tas viss ir neapdomīgas rīcības sekas. Jāatzīst, kaiedzīvotāji Latvijā kopumā joprojām pārāk maz uzmanības pievērš savu īpašumu drošībai, t.sk. apdrošināšanai. Nereti dzirdam par līdzekļu vākšanu tiem, kuri uguns nelaimes dēļ zaudējuši māju un visu iedzīvi.Ja viņu īpašums būtu apdrošināts, nepieciešamos līdzekļus mājokļa atjaunošanai segtu apdrošinātājs,” norāda ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
ERGO īpašuma apdrošināšanas klientiem izmaksāto atlīdzību apmērs 2016. gadā bija 611911 eiro. “Kopumā vidējā atlīdzība pēdējos trīs gados,ko ERGO klienti saņēmušipar ugunsgrēkā cietušu privātīpašumu, ir 19000 eiro, bet lielākā –147310 eiro.Tā ir ievērojama summa, ja īpašuma atjaunošana saimniekam jāsedz pašam no savas kabatas,”norādaIvars Vismanis. Viņš informē, ka mazāk vērības īpašumu apdrošināšanai pievērš lauku reģionos. Pēc ERGO datiem trešā daļa apdrošināto privātīpašumu – māju un dzīvokļu – ir Rīgā.
Lai izvairītos no iespējas, ka mājoklī izceļas ugunsgrēks, ERGO iesaka:
- Regulāri pārliecināties, vai elektroinstalācijas un elektroierīces mājā nav novecojušas, nekvalitatīvas un nedrošas.
- Pieskatīt ieslēgtas elektroierīces (sildītājus, tējkannas, tosterus, televizorus, datorus) un izslēgt tās, pat uz īsu brīdi dodoties prom no mājām.
- Turēt tīru ventilācijas kanālu un dūmkanālu.
- Sveces dedzināt piesardzīgi: nenovietot tās tuvu viegli uzliesmojošiem priekšmetiem – aizkariem, mēbelēm, dīvaniem un nodzēst, dodoties gulēt vai izejot no mājām.
- Aprīkot telpas ar dūmu detektoriem (sākot ar 2020. gadu tas būs obligāti) un viegli pieejamā vietā glabāt putu vai pulvera ugunsdzēšamo aparātu.
- Glabāt durvju atslēgu noteiktā vietā durvju tuvumā, lai tad, ja durvis ātri jāatslēdz, nebūtu jātērē laiks atslēgu meklēšanai.
Tekstu sagatavoja: Inese Kronberga,
ERGO komunikācijas vadītāja
