Netflix platformā lielu popularitāti iemantojusī dokumentālā filma “Tinder Swindler” (tulk. – Tinder blēdis) arī Latvijā šobrīd ierindojusies skatītāko filmu topā. Tajā apspēlētās situācijas, kurās no sievietēm ar iepazīšanās lietotņu starpniecību tiek izkrāptas ievērojamas naudas summas, nepavisam nav tālu no realitātes arī Latvijā.
Lai iepazīšanās sarakstes nepārvērstos bankrotā un nepaceļamu finanšu saistību slogā ilgtermiņā, Valsts Policijas un bankas Citadele eksperti apkopojuši izplatītākās romantiskās krāpšanas pazīmes.
Valsts policija norāda, ka periodiski saņem iedzīvotāju iesniegumus par tā dēvētajām romantiskajām krāpšanām. Lielākoties šis krāpšanas veids tiek vērsts pret sievietēm, lai gan policijas praksē ir arī gadījumi, kad līdzīgā veidā nauda tiek izkrāpta vīriešiem. Scenārijs šīm krāpšanām ir diezgan līdzīgs. Lielākoties nezināmā persona, ar kuru uzsākta sarakste, atrodas kādā tālā valstī. Viss sākas ar saraksti kādā sociālā tīkla vietnē, kas bieži vien turpinās e-pastā. Krāpnieki laika gaitā iemanto sieviešu uzticību, sola drīzumā braukt ciemos un darīt visu, lai viņas būtu laimīgas un justos mīlētas. Šajās sarakstēs vienmēr gadās kāda problēma – topošajam “līgavainim” steidzami nepieciešama nauda. Bieži vien šī nauda tiek lūgta, lai atrisinātu biznesa problēmas, veiktu operāciju, atbrauktu uz Latviju u.c.
“Mūsdienās finanšu krāpnieki savus upurus cenšas nomedīt gan telefonsarunu laikā, gan internetā, kur iespējas pazaudēt naudu ir gan iepazīšanās portālos, gan azartspēļu platformās un sociālajos tīklos. Šo apstākļu rezultātā varam runāt par to, ka 2022. gadā svarīga ir ne tikai iedzīvotāju finanšu pratība, bet arī prasme pārdomāti un piesardzīgi sērfot internetā. Svarīgi iegaumēt, ka ar nevienu privātpersonu nevajadzētu dalīties ar savu bankas kartes informāciju, internetbankas pieejas kodiem un citu saistošo informāciju, ko krāpnieki var izmantot gan naudas piesavināšanās procesā, gan iesaistot datus citās shēmās. Jāatceras, ka MobileSCAN un Smart-ID izmantošana apliecina to, ka cilvēks labprātīgi apstiprina kādu darījumu, un tas var atstāt ietekmi gadījumos, ja tiekat apkrāpts un vēlaties atgūt naudu, tāpēc šis autentifikācijas rīks izmantojams situācijās, kad esat pilnīgi droši par to, kur sūtat savus līdzekļus,” atgādina bankas Kaspars Briška, Citadeles Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs.
Padomi, lai izvairītos no romantiskās krāpšanas
Rūpīgi izvērtējiet, cik daudz informācijas par sevi publicējiet iepazīšanās portālos un sociālajos tīklos. Pat darbavietas norādīšana un jūsu vārds var būt pietiekoši, lai krāpnieks ar interneta starpniecību atrastu informāciju, ko vēlāk potenciāli izmantot pret jums.
Nesen sastopot vai iepazīstot kādu internetā, pārlieku lielas pieķeršanās izrādīšana un tūlītēja aicināšana uz tikšanos var kalpot kā indikators sliktiem nodomiem, taču, ja ir vēlme satikties, drošības nolūkos informējiet draugus vai ģimenes locekļus par gaidāmo tikšanos.
Pievērsiet uzmanību valodai un profilam. Ja sūtītās ziņas vai komunikācija ir ar kļūdām, gramatika neskaidra, tad, iespējams, vērts pārbaudīt arī, vai profila fotogrāfijas un informācija nav atrodama citās interneta vietnēs. Viens variants, kā pārliecināties par otra cilvēka patiesumu, ir palūgt atsūtīt šodien uzņemtu pašportretu.
Nedalieties ar materiāliem, ko kāds var vēlāk izmantot jūsu pašu šantažēšanai. Krāpnieki var lūgt nosūtīt intīmāka rakstura fotogrāfiju vai īsu video – ja to izdarīsiet, pastāv risks, ka to var izmantot pret jums gadījumā, ja atteiksieties aizdot vai dalīties ar naudu.
Naudas prasīšana jebkādā formātā – ar pārskaitījumu, skaidrā vai samaksājot par lielu pirkumu – ir milzīgs sarkanais karogs. Pat ja otra puse šķiet uzticama, neilgi pēc iepazīšanās nevajadzētu ne dalīties ar naudu, ne jebkādā veidā izpaust savus bankas kartes datus vai jebkādu dokumentu elementus.
Jāatceras, ka internetā identitātes viltošana ir ļoti viegli īstenojama un jebkurš var uzdoties par jebko. Bieži vien viltus romantiskās attiecības uzsākas ātri un tik pat ātri tiek mēģināts iegūt upura uzticību, lai vēlāk turpinātu ar līdzekļu izmānīšanu. Krāpnieku stāsti ir nereāli un līdzjūtību raisoši, piemēram, armijas virsnieki, kas iestrēguši karadarbības zonās, ārsti, kuri strādā palīdzības misijās un tamlīdzīgi. Nauda parasti tiek prasīta, lai segtu ceļa izdevumus pie otras puses, samaksātu noziedzniekiem, kas it kā aizturējuši viltvārdi, par dokumentu noformēšanu un citas leģendas. Mērķis ir viens – izvilināt pēc iespējas vairāk līdzekļu un tādā veidā tuvināt tikšanos klātienē, kas tā arī nekad nenotiek.
