ANO lēš, ka līdz gadsimta vidum pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 9 miljardus. Lai visus pabarotu, pasaulei par 70 % būs jāsamazina līdzšinējais pārtikas zudums. Tā ir visu pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku – ražotāju, tirgotāju un patērētāju – kopīga atbildība, kurā mazumtirgotājiem ir lieliska iespēja kļūt par labu pārmaiņu radītājiem.
Kā liecina ANO Vides programmas apkopotā statistika, aptuveni trešā daļa ik gadu pasaulē saražotās pārtikas jeb aptuveni 1,3 miljardi tonnu produktu iet bojā vai nonāk atkritumos. Visbiežāk – ik gadu visā pasaulē 40–50 % apmērā – šāds liktenis piemeklē augļus un dārzeņus. Tāpat pasaules iedzīvotāju maltītēm iet secen aptuveni 30 % graudaugu, 20 % eļļas augu, gaļas un piena produktu un 30 % zivju. Eiropā un Ziemeļamerikā gada laikā uz katru iedzīvotāju atkritumos nonāk 95–115 kg pārtikas, kamēr Āfrikā, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā – tikai 6–11 kg. Eiropā vien ar atkritumos nonākušo pārtiku varētu pabarot 200 miljonu cilvēku.
Pārtikas izšķērdēšana nozīmē arī lielu nevajadzīgu resursu patēriņu, tostarp ūdens, zemes, enerģijas, darbaspēka un kapitāla izšķērdēšanu, un nevajadzīgi rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. Ceturtā daļa pasaules saldūdens krājumu tiek izlietota, lai izaudzētu pārtiku, kas tā arī netiek apēsta. Ar šo ūdens daudzumu pietiktu 9 miljardiem cilvēku, katram lietojot 200 litru ūdens dienā.
“Pārtikas atkritumu mazināšana ir gan katra cilvēka atbildība, pārskatot savus ēšanas, maltīšu plānošanas un iepirkšanās paradumus, gan uzņēmumu uzdevums, plānojot pārtikas piegādes ķēdes. Mazumtirgotāju priekšrocība ir to atrašanās vieta piegādes ķēdē – starp piegādātāju un pircēju, ar savu piemēru ietekmējot abas puses un mudinot uz noteiktu rīcību. “Narvesen” iestājas par atbildīgu patēriņu, tādēļ tirdzniecības vietās pēc pulksten 18.00 piešķiram 50% atlaidi visiem pārtikas ledusskapī izvietotajiem produktiem un smalkmaizītēm, bet produktiem ar tās pašas dienas derīguma termiņu – 30% atlaidi, tā aicinot patērētājus iegādāties tieši šos produktus, lai tie nenonāktu atkritumos,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.
Pārtikas zudums (food loss) rodas pārtikas ražošanas un piegādes procesā. Parasti tā ir pārtikas daudzuma vai kvalitātes samazināšanās, pirms nonākšanas veikalu plauktos, restorānos vai uz patērētāju šķīvjiem. Savukārt pārtikas nonākšana atkritumos (food waste) ir mazumtirgotāju, pārtikas pakalpojumu sniedzēju un patērētāju darbību sekas. Atšķirībā no situācijas jaunattīstības valstīs, rūpnieciski attīstītajās valstīs patērētāju paradumiem ir milzīga nozīme. Valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem pārtika tiek izšķiesta galvenokārt piegādes ķēdes pēdējos posmos, ko veicina koordinācijas trūkums starp piegādes ķēdes dalībniekiem.
“Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem mazumtirgotājiem ir savu klientu paradumu un vajadzību pārzināšana. kas ļauj veikt rūpīgu plānošanu un pārdomātas piegādes, kā arī izvēlēties atbilstošus sadarbības partnerus. Jo precīzāk zinām, kas vajadzīgs mūsu klientiem, jo trāpīgāk veidojam mūsu sortimentu un izvairāmies no pārtikas nonākšanas atkritumos,” norāda Ilze Dumceva.
