Sinoptiķi Līgo svētku brīvdienās, kā arī gaidāmajā nedēļā sola vasarīgi siltus un pat karstus laikapstākļus. Baudot pirmo karstuma vilni šovasar, jāatceras, ka pārlieku ilga uzturēšanās saulē var ne tikai saasināt dažādas veselības problēmas, bet var iegūt arī saules vai karstuma dūrienu. Ar ko atšķiras saules un karstuma dūriens, kā no tiem izvairīties un kā rīkoties, ja tomēr tas iegūts, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Baudot sauli, ir svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un veselības stāvoklim, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem, kā arī bērniem. “Cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem un vielmaiņu slimībām, ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Lai arī šīs ir augstāka riska grupas, tikpat svarīga ir vērīga attieksme pret savu pašsajūtu arī tiem, kuri jūtas veseli un stipri. Diemžēl pieredze rāda, ka tveicē pārāk bieži veselības problēmās iedzīvojas arī jauni un aktīvi cilvēki, kuri steidz baudīt vasaru, sauli un pārvērtē savus spēkus. Karstā laikā un jo īpaši ilgstošos karstuma periodos īpaši piesardzīgam jābūt ikvienam, jo pārlieku ilga uzturēšanās saulē var novest pie karstuma dūriena”, uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Karstuma dūriens
Karstuma dūriens ir stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Šādā stāvoklī organisms vairs nespēj sevi dzesēt, “nobrūk” termoregulācija. Organisma pārkaršanu veicina paaugstināta fiziskā slodze nepiemērotos jeb karstos laikapstākļos, piemēram, ilgstošas pastaigas, riteņbraukšana, arī vingrošana ārā karstā laikā var veicināt risku iegūt karstuma dūrienu.
Ja iegūts karstuma dūriens, cietušais var izjust ļoti spēcīgus krampjus rokās, kājās, vēdera apvidū, kas var rasties gan karstuma, gan dehidratācijas rezultātā. Var būt ļoti pārspīlēta svīšana vai tieši pretēji – svīšana var apstāties, bet tas notiek pakāpeniski. Pulsējošas un neizturamas galvassāpes ir vēl viena bieži sastopama karstuma dūriena pazīme. Tāpat par iegūtu karstuma dūrienu var liecināt reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums, kad cilvēks vairs nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kā arī var būt grūtības pārvietoties. Karstuma dūriena gadījumā ķermenis pārkarst, sirds ir pārslogota, jo tai jāpumpē vēl vairāk asinis, lai iebūvētā ķermeņa dzesēšanas sistēma darbotos, asinsspiediens var paaugstināties, var rasties elpošanas traucējumi, jo cilvēks ir uzņēmis daudz vairāk skābekļa nekā nepieciešams. Karstos laikapstākļos īpaši jānovēro mazuļi un bērni – viņi pārkarstot var kļūt apātiski vai arī gluži pretēji – ļoti raudulīgi.
Kā rīkoties, ja ir aizdomas par karstuma dūrienu?
Cietušo nepieciešams pēc iespējas ātrāk pārvietot uz vēsāku vietu, ēnu. Ja nepieciešams, atbrīvot no šaura, spiedoša apģērba, dot padzerties vēsu ūdeni maziem malciņiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, ko iespējams panākt, liekot uz galvas, kakla, padusēs, cirkšņos mitrus, vēsus apliekamos (var izmantot dvieli vai kādu citu auduma gabalu). Dzesēt cietušo nepieciešams pakāpeniski, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt strauji, jo strauja asinsvadu sašaurināšanās var radīt kaitējumu veselībai. Ja nav pārliecības, ka cietušā stāvoklis uzlabojas, noteiktijāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Saules dūriens
Saules dūriens ir karstuma dūriena veids, ko izraisa pārāk ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros. Tā ietekmē paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu, kam var sekot asinsizplūdums. Pirmās pazīmes, kas var liecināt par saules dūrienu, ir pēkšņs vājums, nespēks, miegainība, izdalās auksti sviedri, var parādīties galvassāpes vai reibonis, kā arī raksturīga paātrināta sirdsdarbība un elpošana, vemšana. Smagākos gadījumos cietušos var zaudēt samaņu, var būt apziņas traucējumi, krampji un ķermeņa temperatūra var paaugstināties pat līdz 420 C.
Kā rīkoties, ja ir aizdomas par saules dūrienu?
Ja ir aizdomas par saules dūrienu, cietušais jānogādā vēsā vietā vai ēnā, uz viņa pieres jāuzliek vēsas, mitras kompreses vai samitrināts dvielītis, var ietīt ledu auduma gabalā un likt pie galvas. Cietušajam jādod padzerties vēss ūdens un jāatbrīvo no cieša apģērba krūškurvja un kakla rajonā. Ja nepieciešams, var lietot pretsāpju un pretdrudža līdzekļus. Smagākos gadījumos, kad cietušais ir zaudējis samaņu vai saules dūrienu guvis bērns vai gados vecāks cilvēks, jāizsauc Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests.
Kā pasargāt sevi no karstuma un saules dūriena?
- Karstos laikapstākļos ilgstoši neuzturēties ārā, īpaši laika posmā no pulksten 12 līdz 15.
- Valkāt karstam laikam piemērotu apģērbu – gaišas, vieglas drēbes no dabīga materiāla.
- Uzturoties saulē, jāvalkā galvassega.
- Dienā izdzert vismaz 1,5 – 3 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos ūdeni lietot pastiprināti.
- Pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī.
- Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās.
- Regulāri iet vēsā dušā vai atvēsināties ar vēsu ūdeni, kaut vai tikai mitrinot seju.
- Karstos laikapstākļos samazināt kafijas un stipras tējas patēriņu, kas veicina organisma dehidratāciju, izvairīties no alkohola lietošanas.
“Lai gan Līgo svētki nav iedomājami bez laika pavadīšanas svaigā gaisā, baudot vasarīgos laikapstākļus un gardas maltītes, arī svētku laikā nedrīkst aizmirst par veselību, tāpēc aicinām visu darīt ar mēru un sekot līdzi savai pašsajūtai un veselībai – uzturoties saulē, lietot saules aizsargkrēmus, uzņemt pietiekamā daudzumā ūdeni un neļauj ķermenim pārkarst,” aicina Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Lai visiem droši, veselīgi un jauki Līgo svētki!