Pasaulē ik gadu rodas vairāk nekā divi miljardi tonnu sadzīves atkritumu. Uz vienu cilvēku vidēji dienā rodas 0,74 kilogramu atkritumu, bet šis skaits svārstās no 0,11 līdz pat 4,54 kilogramiem[1]. Mūsdienās pārmērīgs patēriņš un resursu izšķērdēšana šķiet norma – cilvēki pērk un izmet daudz vairāk nekā nepieciešams. Samsung “Solve for Tomorrow” ideju konkursa eksperti ir apkopojuši piecus padomus, kā domāt ilgtermiņā un kā ikviens var samazināt atkritumu daudzumu pirms vēl tie ir radušies.
“Atkritumu daudzums pasaulē patlaban ir milzu problēma. Neliela paradumu maiņa ikdienā var būtiski to samazināt, tādā veidā nevajadzīgi nepiesārņojot vidi. Rūpējoties par mūsu nākotni un nākamajām paaudzēm, ir svarīgi domāt par mūsu ikdienas darbībām – kādas tās ir un kā tās ietekmē vidi un sabiedrību ilgtermiņā,” stāsta Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
- Arī ārpus mājām dzer no sava trauka!
Kad esi ārpus mājām, nepērc ūdeni plastmasas pudelēs un kafiju papīra krūzēs, bet izmanto savu personīgo, atkārtoti lietojamo trauku. Piemēram, plastmasas pudeļu sadalīšanās var ilgt pat 450 gadus, līdz ar to izvērtē nepieciešamību tās iegādāties. Izmantojot savu pudeli vai krūzi, varēsi pasargāt ne tikai apkārtējo vidi, bet arī savu maciņa saturu, jo ūdeni uzpildīsi jau mājās un to vairs nevajadzēs iegādāties, savukārt, kafiju pildot savā traukā, vairākās tirdzniecības vietās dzērienam saņemsi atlaidi.
“Aicinām pievienoties kustībai #ManPašamSavs, pārliecinoties, ka vienmēr līdzi ir #SavsMaisiņš iepirkumiem, #SavaPudele dzeramajam ūdenim un #SavaKrūze karstajiem dzērieniem. Tas ļauj ne tikai neradīt miljoniem vienreizlietojamu plastmasas atkritumu vienību, kurus pat nav iespējams pārstrādāt, bet arī rūpēties par savu veselību un sava maciņa biezumu,” saka iniciatīvas Samsung “Solve for Tomorrow” mentore, “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
- Papīra vai plastmasas maisiņš? Neviens no šiem!
Visām iepirkšanās vajadzībām izmanto atkārtoti lietojamus auduma maisiņus. Neierobežojies tikai ar pārtikas preču iepirkšanos – izmanto tos, iegādājoties apģērbu un apavus, grāmatas, mājsaimniecības preces utt. Ja esi pamanījis, ka regulāri aizmirsti auduma maisiņu mājās, glabā to automašīnā vai iegādājies salokamo maisiņu un vienmēr turi to somā, pie atslēgu piekariņa vai kabatā.
“Ikvienam no mums mājās ir maiss ar maisiņiem. Šis maiss ir lieliskas atradnes vērtīgiem resursiem – izmanto mājsaimniecībā jau esošos maisus un maisiņus kā atkritumu maisus, kā lietu uzglabāšanas maisus vai kā izejmateriālu radošiem darbiem kopā ar bērniem. Dodot iepakojumam atkārtotu pielietojumu, tiek pagarināts tā mūžs un mazināts radītais atkritumu daudzums,” norāda L. Kubliņa.
- Pērc produktus iepakojumos, kas ir pārstrādājami, vai vēl labāk – bez iepakojuma!
Lielveikalos augļus un dārzeņus var iegādāties bez iepakojuma – neizmanto tiem atsevišķu plastmasas maisiņu, bet liec tos uzreiz iepirkuma grozā. Pērkot citus produktus, vienmēr pievērs uzmanību, kādā iepakojumā tie atrodas, un izvēlies produktus, kas ir iepakoti pārstrādājamā iepakojumā. Vienlaikus dod priekšroku iepirkties beziepakojuma veikalos un stendos, kur vari doties un piepildīt savus traukus.
- Pērc tikai to, kas nepieciešams!
Viens no būtiskākajiem veidiem, ko var darīt, lai samazinātu atkritumu daudzumu, ir vienkārši pārtraukt pirkt tik daudz preču un produktu. Pērkot jaunas lietas, tiek radīts pieprasījums pēc tām, līdz ar to arī rodas pieprasījums pēc šo lietu ražošanas, transporta un ar to saistītajiem atkritumiem. Saki “nē” lietām, kas tev nav vajadzīgas.
“Izvērtē savas mājsaimniecības lielumu un ēšanas paradumus. Dod priekšroku lielajiem iesaiņojumiem, nevis pērc daudz līdzvērtīgu preču mazajos iesaiņojumos – tas mazinās kopējo radītā izlietotā iepakojuma atkritumu daudzumu. Izvērtē, cik daudz un cik ātri varēsi apēst nopirktos produktus, lai izvairītos no pārtikas atkritumu radīšanas. Ja iepērcies šīs dienas maltītes pagatavošanai, nebaidies izvēlēties nocenotas preces, kam tuvojas derīguma termiņa beigas – šodienas laikā tās nesabojāsies, toties būsi tās paglābis no potenciālas izmešanas atkritumos, turklāt – ietaupījis savus līdzekļus,” iedrošina “Zaļā josta” pārstāve.
- Šķiro, un dari to pareizi!
Otrreizējo izejvielu pārstrāde novērš vērtīgu materiālu apglabāšanu poligonos, kā arī būtiski samazina piesārņojumu. Izlietotie materiāli tiek izmantoti jaunu iepakojumu un citu preču radīšanā, un to “dzīve” var tikt pagarināta pat vairākkārt. Tomēr ļoti būtiski ir šķirot atkritumus pareizi – aptuveni viens no četriem priekšmetiem, kas tiek ievietots šķiroto atkritumu tvertnē, netiek pārstrādāts[2]. Rūpīgi izvērtē, ko met dalītās vākšanas atkritumu tvertnēs, kā arī ievieto tajā tīrus iepakojumus (neatstāj ēdiena paliekas). Ja iepakojums ir ļoti netīrs, to nevar iztīrīt un tas ir jāievieto sadzīves atkritumu tvertnē.
“Zaļā josta” atgādina, ka Latvijā bez maksas dalīti vāc izlietoto iepakojumu. Plastmasu, makulatūru un metāla iepakojumu met konteinerā vieglajam iepakojumam, savukārt stikla taru – konteinerā stiklam. Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas utilizēt tādas videi kaitīgas preces kā izlietotas baterijas, nolietotas elektroiekārtas, auto riepas, dienasgaismas spuldzes un daudz ko citu, nogādājot to videi kaitīgu preču pieņemšanas punktos. Plašāku informāciju par šķiroto atkritumu nodošanas iespējām var sameklēt vietnē www.atkritumi.lv.
“Ja kādreiz runājām par atkritumu šķirošanu kā veidu, kā mazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, tad patlaban visā pasaulē tiek strādāts pie atkritumu neradīšanas nemaz. Atkritumu šķirošana ir cīņa ar sekām, kad atkritumi jau radušies. Ir būtiski meklēt veidus, mainīt paradumus un ieviest jaunas ikdienas rutīnas, kas novērš problēmu jau saknē – ļauj ievērojami mazināt radīto atkritumu apjomu,” turpina L. Kubliņa.
Par “Solve for Tomorrow”
Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls “Labs Of Latvia”, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, Pasaules Dabas fonds, Vides izglītības fonda Ekoskolu programma, Latvijas Zaļā kustība, SIA “Zaļā josta”, SIA “Getliņi EKO”, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “CUBE”.
Plašāk par projektu: http://www.solvefortomorrow.lv.
Iespēja uzzināt jaunāko: https://www.facebook.com/SolveforTomorrowLV
[1] https://datatopics.worldbank.org/what-a-waste/trends_in_solid_waste_management.html
[2] https://www.gallantintl.com/blogs/5-tips-to-recycle-right