Līdz 8.aprīlim notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.
Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu – no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.
Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.
Parakstu vākšanas vietas – https://www.cvk.lv/lv/parakstu-vaksanas/tautas-nobalsosanas-ierosinasanai-par-saeima-pienemta-likuma-atcelsanu/parakstu-vaksana-tautas-nobalsosanas-ierosinasanai-par-aptureto-likumu-grozijumi-likuma-par-ostam-2022-gads/parakstu-vaksanas-vietas
Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.
Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs – 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz, skaidro CVK.
Parakstīšanās tiek sākta, jo pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citu opozīcijas deputātu pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits atbilstoši Satversmē noteiktajām opozīcijas tiesībām apturēja likuma publicēšanu.
Ja vēlētāji atbalsta likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad parakstīties jādodas.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, bet vēlēsies piedalīties parakstu vākšanā, tiks nodrošināta iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8.aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments – Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs tos izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, skaidro CVK.
Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.
Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Tāpat apturēts likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.
Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Kā ziņots, Valsts prezidents Levits pēc 36 Saeimas deputātu pieprasījuma apturēja ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.
Prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likumapublicēšanu. “Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai – tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants,” teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā.
36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasījuši likumu apturēšanu pēc ZZS Saeimas deputātu iniciatīvas.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt “vienkāršu ostu pārvaldības reformu”, uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām “ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums”.
Jau vēstīts, ka pēc ilgām un plašām debatēm Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiktu pārveidotas par kapitālsabiedrībām.
