Parunāsim par šo jautājumu sīkāk. Ceru, ka jums nav tāds bezmiegs, par kādu stāstīts anekdotē: kāda sieviete sūdzējusies par bezmiegu, bet pati ar savu skaļo krākšanu nav ļāvusi gulēt visai ģimenei. Bet arī to var saprast.
Miegs ātri un pilnīgi pāriet, bet, ja cilvēks pavada nomodā kaut vai pusstundu no miegam paredzētā laika, tad tas ir ļoti mokoši, un mums liekas, ka nomods bijis bezgalīgi ilgs. Kad sieviete no rīta apgalvo, ka viņa visu nakti nav acis aizvērusi, tad patiesībā viņa nav gulējusi tikai zināmu, bieži vien samērā īsu laiku. Tomēr pat tāds acīm redzams pārspīlējums nav jāizsmej, jo tas tikai lieku reizi pierāda, cik nepieciešams cilvēkam ir miegs.
Kas ir miegs?
Šūnas, kas smadzeņu garozā regulē organisma darbību, iedarbojoties nepārtrauktam ilgstošam kairinājumam, t.i., savas darbības rezultātā, nogurst. Lai izvairītos no pilnīga izsīkuma, tajās rodas kavēšana, kas ir noteikta veida aizsargreakcija pret pārmērīgu piepūli. Pasaulslavenais fiziologs I. Pavlovs ar saviem mēģinājumiem pierādīja, ka kavēšana no viena kavēšanas centra izplatās uz blakus esošajām šūnām un pēc tam arī pa visu smadzeņu garozu. Kad smadzeņu garozā notiek kavēšanās process, – cilvēks aizmieg.
Kavēšana
Miegs iestājas, arī iedarbojoties vienmērīgam troksnim, piemēram, braucot vilcienā, klausoties monotoni lasītas lekcijas vai lietus troksni. Smadzeņu šūnas miegā atpūšas. Tāpēc miegs cilvēkam ir absolūti nepieciešams un pilnīgs bezmiegs, kas ilgst vairākas dienas, var būt pat nāves cēlonis.
