Valdībā joprojām pretrunīgi viedokļi – Covid-19 ierobežojumus pastiprināt vai mīkstināt

 

Operatīvajai vadības grupai līdz nākamai nedēļai būs jāizstrādā vismaz divi rīcības varianti Covid-19 krīzē – pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē pauda nostāju, ka lipīgāka Covid-19 paveida izplatīšanās liek domāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai. “Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli,” teica Pavļuts.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sēdē sacīja, ka, lai adresētu prognozēto trešo Covid-19 izplatības vilni Latvijā, būtu jāpastiprina nosacījums iespēju robežās strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi, ar kuriem sēdē iepazīstināja Perevoščikovs, attiecībā pret ierobežojumiem paredz, ka būtu jāpastiprina nosacījumu strādāt attālināti un visiem biroju darbiniekiem maksimāli būtu jāstrādā attālināti, savukārt klātienē darbotos tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Vienlaikus ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas vienās telpās – organizējot darbu plūsmās, maiņās un uzturot kolektīva “burbuļus”.

Tāpat epidemiologu ieskatā būtu jāveic strādājošo kolektīvu, kur nevar nodrošināt savstarpēju distancēšanos, darbinieku plānveida testēšana.

Citu starpā epidemiologu ieteikumi paredz pasākumu, kas samazina savstarpējo kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darbalaika, ieviešanu kopā ar noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Tāpat viņu ieskatā būtu jāsniedz tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi, kā arī jāievieš plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

Sēdes laikā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) rosināja valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdēs uzaicināt arī Operatīvās vadības grupas (OVG) pārstāvjus, lai tie sniegtu informāciju par šajā grupā lemto attiecībā uz priekšlikumiem Covid-19 krīzes mazināšanai. Pabrika ieskatā, Operatīvās vadības grupas sēdes ir pārāk ilgas un tajās lemtais ne vienmēr top ministriem zināms. Šim viedoklim pievienojās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš rosināja reorganizēt Operatīvās vadības grupu.

Pēc Pabrika vārdiem, daudzās pasaules valstīs tiek lemts, kā sabalansēt cīņu ar pandēmiju, neiznīcinot ekonomiku. Pabriks norādīja, ka cilvēces izdzīvošanas māksla ir saistīta ar tās spēju pielāgoties. “Dinozauri izmira, jo nespēja pielāgoties,” salīdzināja ministrs.

Lai valdība nepārvērstos par semināru un tā spētu racionālāk pieņemt lēmumus, ministriem ir svarīgi, lai valdības sēdēs OVG pārstāvis ziņo par to, “kas ir lemts un kāds ir piedāvājums”, ņemot vērā ekonomiskos, veselības, izglītības un citu jomu aspektus.

Pabriks gribētu redzēt OVG piedāvātus risinājumus par to, cik izmaksātu dažādi Covid-19 ierobežojumi un cik tie ir efektīvi. “OVG un ekspertiem ir jādod maksimāls uzdevums nākt klājā ar risinājumiem, kā cīnoties ar pandēmiju nenogalināt ekonomiku. Tagad iznāk, ka visi vienkārši apmainās ar informāciju, lai gan valdība tādā formātā nevar ilgstoši strādāt,” uzsvēra Pabriks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka Covid-19 krīze ir jāiznes visai valdībai, nevis Veselības ministrijai. Vienlaikus ministrs pauda bažas par valdības plānotajiem ierobežojumiem un sabiedrības gatavību tos ievērot. “Pie papildus ierobežojumu noteikšana, ir jāraugās, kā sabiedrība uz tiem reaģē. Ja pieņemam nepieciešamus ierobežojumus, bet sabiedrība tos neievēro, tad tas rada lielas problēmas,” uzsvēra Plešs.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka līdzīgi kā citi Ministru kabineta kolēģi vēlas saprast laika grafiku, kādā valdība turpmāk lems par ierobežojumiem.

Savukārt Kariņš norādīja uz sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu Covid-19 krīzē, kā arī problēmām ministriju sadarbībā. “Ja ministrijas sadarbotos un skatītos plašāk, nevis caur savām zirga klapēm, mums būtu labāki lēmumi. Ja ir bijusi nekonsekvence, tad tas ir atspulgs tam, kā mēs līdz šim strādājām,” uzsvēra premjers, piebilstot, ka bez valdības neviens cits neuzņemsies atbildību par notiekošo.

Ministru prezidenta vērtējumā, situācija ar Covid-19 izplatību ir dinamiska, jo parādās ne tikai jauni Covid-19 paveidi, bet arī jārisina jautājums ar vakcinācijas procesu. “Ja kāds iedomājas, ka kāds varēs pasniegt uz paplātes skaidru modeli, tad tādam cilvēkam nav vietas Ministru kabinetā. Mēs strādājam sarežģītos apstākļos ar trūkstošu informāciju. Sabiedrības viedoklis vienmēr būs mainīgs – kāds kaut ko atbalstīts, kāds neatbalstīs. Tāpēc mums ir jāapzina varianti, kā turpmāk rīkoties,” uzsvēra Kariņš.

Valdība atbalstīja Kariņa priekšlikumu, ka Operatīvā vadības grupa līdz nākamajai nedēļai izstrādās vismaz divus rīcības variantus Covid-19 krīzē. Pirmais variants būtu izvērtēt Veselības ministrijas priekšlikumu ieviest lielākus ierobežojumus, bet otrs variants paredz, ka ministrijas sagatavotu priekšlikumus ar jomām, kurās tās vēlētos mīkstināt ierobežojumus.