Bērnu vasaras brīvlaiks vecākiem nereti sagādā raizes: atvaļinājums darbā ir vien dažas nedēļas, bet bērni mājās veselus trīs mēnešus. Ar ko viņi nodarbosies, kas pieskatīs? Kā plānot vasaru, lai tā būtu bez raizēm gan bērniem, gan vecākiem? Konsultē Maija Dubava, ārste psihoterapeite Veselību centru apvienības poliklīnikā Aura.
Viens no priekšnoteikumiem labam vasaras brīvlaikam: komunikācija ar citiem bērniem, kopīgas rotaļas, peldēšanās un citas fiziskas aktivitātes. Tiesa, pusaudži diez vai būs priecīgi par perspektīvu vadīt vasaru tālu no ierastās vides un skolas draugiem, saka Maija Dubava.
Dzīve turpinās
Lai arī mācību gads beidzies, bērnu dzīve turpinās un tas, kāda ir viņu vasara, vistiešākajā veidā saistīts ar vecāku dzīvesveidu, jo bērns ir ģimenes spogulis, neatkarīgi no gadalaika. Laika, ko vecāki pavada kopā ar bērnu, nevar būt par daudz. Galvenais, lai tas bērnu nenomāc, radot neapmierinātību un dusmas.
Ja vecākiem svarīgas aktivitātes un izaugsme, bērni pārņems šo dzīves modeli. Psihoterapeite teic: «Ja vecāki ir aktīvi: apmeklē pasākumus, skrien, nūjo, dodas izbraucienos ar velosipēdiem vai pie jūras, turklāt dara to kopā ar bērniem, arī viņi jutīs vajadzību organizēt savu brīvo laiku. Vecāki spēj bērnu dzīvi ievirzīt noteiktā gultnē, ja piedāvā iesaistīties sporta aktivitātes, mākslas vai mūzikas nodarbībās, ja no agras bērnības lasa bērniem grāmatas, kas ar laiku kļūst par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Šo bērnu vasaras plāni ir zināmi, jau beidzoties mācību gadam: vasaru viņi parasti pavada, apmeklējot nodarbības vai dodoties uz kādu nometni.
Noteikumu rullis
Zināms, prognozējams dienas ritējums palīdz organizēt laiku un sniedz bērnam nepieciešamo drošības izjūtu. Te lieti noder ģimenes pārrunas, kurās izrunāt un pieņemt abām pusēm saprotamus un izdevīgus noteikumus, noslēdzot vienošanos, kas paredz arī abpusēju ieguvumu.
«Skolas laikā galvenais bija mācību darbs, bet par to, kas ir svarīgākais vasarā, kādi ir bērna pienākumi šajā laikā, vecākiem un bērniem ir jāvienojas. Pilsētas bērniem pienākumu droši vien nebūs pārāk daudz, sarakstā var iekļaut, piemēram, istabas uzkopšanu, pastaigas ar suni, noteikta skaita lappušu izlasīšanu obligātās literatūras grāmatā un vakara sarunas par lasīto. Te gan jāpiebilst, ka ne katrā ģimenē bērni lasīšanu uztver kā pienākumu, kas jāapraksta noteikumos. Dažiem grāmatu lasīšana ir aizraušanās un bauda,» atzīst Maija Dubava.
Jo lielāks ir bērns, jo noteikumiem jābūt abpusēji saskaņotākiem un pieņemamiem. Vislabāk, ja tos fiksē rakstiski. «Ir divi kardināli atšķirīgi audzināšanas veidi: prasīgais un neprasīgais. Audzināšana ar prasībām arī var būt divējāda: viena ir autoritāra, otra – audzināšana ar autoritāri, kas balstīta uz vienošanos: tu izdari to, par ko esam vienojušies un es izpildu savu vienošanās daļu. Par noteiktu vienošanās punktu izpildi bērnus var stimulēt ar apbalvojumu – kādu īpašu lietu, pasākuma apmeklējumu vai naudu – nekā slikta tajā nav. Ja bērns zina, ka saņems apbalvojumu, viņam ir motivācija censties. Cits jautājums – cik lietderīgi ir bērnu ar pienākumu un noteikumu sarakstu atstāt mājās vienu. Kā viņš sevi kontrolēs? Godīgi pierakstīs, cik pavadījos laika lasot, cik pie datora, vai varbūt sāks melot? Tas atkarīgs no tā, kā ir attīstījušās bērna paškontroles spējas un super ego.»
Bīstamie kārdinājumi
Nereti vecāki bažījas par to, ka brīvlaikā bērns pārāk daudz laika pavada pie datora. Psihoterapeite norāda: «Dators un telefons ir tāds pats ļaunums, kā atkarību izraisošas vielas. Tehnoloģijas apēd laiku un, ja nepārtraukti sēž pie datora, sociālajos tīklos, bērns dzīvo svešu dzīvi, zaudējot savējo. Savulaik ļoti traumēti bērni psihoterapeitam stāstīja, ka vecāki dzer un viņus sit, bet tagad aizvien izplatītāks kļūst cits iemesls: vecāki ir pārņemti ar datoru, televizoru vai viedtālruni. Tā ir atkarība! Ja vecākiem tas ir svarīgāk par laiku, ko varētu pavadīt kopā ar bērnu, arī bērns kļūs par tādu pašu atkarīgo.»
Vai vasara ir arī citu kārdinājumu aktualizēšanās laiks? Diez vai. Lai izmēģinātu alkoholu vai ievilktu pirmo dūmu, neviens pusaudzis negaidīs vasaru, tomēr vecāku bažas var saasināties kaut vai tādēļ, ka tieši vasarā bērns vairāk laika pavada savā nodabā, draugu lokā.
«No alkohola izmēģināšanas bērnu ir grūti pasargāt – šāda reize, visticamāk, var pienākt katram. Turpina dzeršanu vai ne, tas atkarīgs no personības struktūras, ko uzbūvējusi ģimene. Narkologi atzīst: no visiem, kas sāk lietot atkarību izraisošās vielas, viena trešā daļa to neturpina nemaz, viena trešā daļa turpina, taču kontrolē, bet viena trešā daļa kļūst atkarīgi. Tāda pati statistika attiecas arī uz anoreksiju: trešdaļa meiteņu, kuras uzsāk diētu, kādā brīdī nonāk galējībās. Cilvēka psihe diemžēl ir tendēta uz atkarībām, bet, ja ģimenei ir raksturīgas labās atkarības – mūzika, māksla, sports –, kas izmaina emocionālo fonu, tad tās var pasargāt no bīstamajām atkarībām.»
Lielie bērni – aukles
Kuplāku ģimeņu vecāki nereti vasaras brīvlaiku sagaida ar atvieglojumu: būs, kas pieskata mazos bērnus. Taču perspektīva kļūt par vasaras aukli lielajiem bērniem nešķiet pievilcīga. Bērns, iespējams, vēl neapzinās, ka liela ģimene ir bagātība un brāļi vai māsas var būt gan labākie draugi, gan konkurenti. Maija Dubava uz to raugās šādi:
«Nekur citur bērni tā neiemācās draudzēties, konkurēt, strīdēties un salabt, kā tas izdodas ģimenē. Protams, ka vecākie bērni mēdz pieskatīt jaunākos, tomēr vecākiem ir jāizvērtē, ko lielais bērns spēj un ko ne. Ja pirmsskolas vecuma meitenei ir jāpieskata zīdainis, tas nav pieļaujams, bet, ja vecākajam bērnam ir vismaz 13 gadu un mazākais ir pamatskolas vecumā – kāpēc ne? Vecākiem ir jārēķinās, ka lielie bērni būs neapmierināti un dusmīgi, un nebūt ne sajūsmā par pieskatīšanu. Taču jāatceras, ka visi sasniegumi dzīvē izdodas tikai tad, ja kaut kas tiek ziedots: ziedo laiku, ko varētu pavadīt ar draugiem, bet iemācies rūpēties, tanī pašā laikā bērns iemācoties arī valdīt savas dusmas. Pieskatīšana, protams, nedrīkst aizņemtu visu lielā bērna laiku, turklāt par to viņam ir jāsaņem arī kāds gandarījums. Ja vecākajam bērnam brāļa vai māsas pieskatīšana bijusi traumatiska un šo traumu viņš nes sevī, arī būdams pieaudzis, visticamāk bērns tolaik nav spējis tikt galā ar pienākumiem. Mazs, trīs četrus gadus vecs bērns ir grūti pieskatāms – viņam piemīt tikai konkrētā domāšana un viņa dzīves aktualitāte ir rotaļas. Savukārt lielākajam bērnam jau ir attīstīta loģiskā domāšana. Uzticot lielajam bērnam mazāko pieskatīšanu, vecākiem jāsaprot, ka šis pienākums ir jādozē. Tā ir vecāku atbildība.»
Brīvlaika plānošana
Lai vasara nesagādā raizes, bērnu brīvlaiks ir jāplāno laikus. Jau ziemā jāapdomā, vai ir pārgājieniem atbilstošs apģērbs, vai ir teltis un velosipēdi. Vasara ir laba iespēja ģimenei maksimāli daudz laika pavadīt kopā, taču aktīvās atpūtas budžets ir jāveido krietni iepriekš.
Vasarai vajadzētu dot bērniem arī intelektuālo ieguvumu, lasot grāmatas, tostarp obligāto literatūru, tādēļ pie grāmatām bērns jāpievilina visos pieejamos veidos. «Vecākiem vajadzētu rūpīgi izvēlēties labas, interesantas un aizraujošas grāmatas. Bērnus var pieradināt klausīties grāmatas arī audioierakstā. Klausoties var ļaut vaļu fantāzijai, un tā ir liela priekšrocība, salīdzinot ar kino, kur satura ainas jau ir acu priekšā,» atzīst psihoterapeite.
Izvēloties bērnam vasaras nometni, vecākiem jāorientējas uz tām, kas ir jēgu un var papildināt bērna zināšanas. Vecākiem jāmeklē tas, kas bērnu interesē, kas viņam patīk un padodas.
Vasara kā terapija
Ja vecāki domā, ka bērnam ir uzvedības problēmas un vēlas izmantot vasaru, lai tās atrisinātu ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību, vispirms viņiem jādodas pie speciālista bez bērna.
«Bieži vien vecāki atved bērnu un saka: mans bērns ir slims, viņš ir jāārstē. Bet izšķiršanās faktiski ir par trim lietām: vai bērnam tiešām ir vajadzīga psihoterapija, vai viņam vispār ir vajadzīga speciālista palīdzība, un, vai patiesībā tieši vecāki nav tie, kuriem vajadzīga palīdzība. Visbiežāk tomēr ir jāsāk ar vecākiem: jāparunā par viņu problēmām, par to, kas notiek viņu dzīvē. Katram ir izcelsmes ģimene, un trauksme par bērnu parasti ir saistīta ar vecāka paša pieredzi. Visvērtīgāk, ja vecāki var nokāpt no sāpīgajām problēmām, paskatīties uz tām no malas un runāt par savām grūtībām. Jo mierīgāki un pašpārliecinātāki kļūs vecāki, jo vieglāk sakārtosies bērna dzīve. Psihoterapija nav ārstēšana, tā ir kopēju risinājumu meklēšana,» teic VCA psihoterapeite Maija Dubava.
Mājas aptieciņu pirms brīvlaika ir vērts pārskatīt
Drošs paliek drošs – ir vērts pārskatīt mājas aptieciņas saturu, pirms vasaras brīvlaika. “Kaut kur taču mums bija tie plāksteri!” – kam gan nav gadījies šādi iesaukties, kad bērnu aktivitātes ir apturējusi, piemēram, neliela trauma, noberzums. „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva vērš uzmanību, ka, gūstot jebkādu traumu, tā vispirms ir jānovērtē – jāsaprot, vai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, vai tomēr var tikt galā saviem spēkiem. “Ja trauma nav smaga, savainoto vietu, atbilstoši tam, kāda ir brūce, apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli un izolē no apkārtējās vides iedarbības, tātad – aplicē plāksteri vai uzklāj gelu, kas izveido aizsargājošo plēvīti. Brūces apstrādei noteikti ir jāizmanto aptiekā iegādāts dezinfekcijas līdzeklis, nevis kāds alkoholisks dzēriens vai odekolons.
Tātad šiem aptiekas produktiem ir jābūt mājas aptieciņā tur, kur bērns atrodas vasaras brīvlaikā – pie vecvecākiem, vasaras mājā tāpat kā alerģiskas reakcijas gadījumā lietojamiem līdzekļiem . Vasaras nometņu vadītājiem arī allaž jārūpējas, lai pirmās nepieciešamības aptieciņa būtu labi nodrošināta.” Ir vajadzīgi līdzekļi gremošanas traucējumu gadījumiem, jo var gadīties iedzīvoties vēdera sāpēs un pat caurejā. Noderēs absorbenti – aktivētā ogle, diosmektīts. Ja bērnam ikdienā ir jālieto zāles kādas hroniskas slimības ārstēšanai, pirms brīvdienām vai, dodoties izbraukumā uz vairākām dienām, vajadzētu pārliecināties, ka tās ir pietiekamā daudzumā. Vasarā ir jāgādā par ādas un acu aizsardzību, aizsardzību pret saules kaitīgo iedarbību. Ja āda ir bojāta, vajadzētu izvelēties krēmu ar dekspantenolu, kas veicinās mikrobrūču dziedēšanu. Acis arī pelnījušas rūpes. Saulesbrilles un acu aizsardzība ir pat ļoti aktuāla. Nozīmīgi ir iegādāties līdzekļus, kas palīdz izvairīties no kukaiņu kodumiem. Vasarā allaž svarīgi nepārkarst, lietot galvassegu, ģērbies, atbilstoši laika apstākļiem (arī padomājot, kā maksimāli izvairīties, lai nepiesūcas ērce) un atcerēties laikus pieteikami padzerties. Ceru, ka ieradums padzerties ūdeni siltā vasaras dienā ir jau kļuvis par labu paradumu arī bērnu un jauniešu vidū,” novēlot krāsainas un bagātas vasaras brīvdienas ārstes stāstīto vēl papildina „Mēness aptiekas farmaceite Linda Fevraļeva.
