Ko darīt, lai organisms spētu pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem, bet imūnā sistēma veiksmīgi tiktu galā ar vīrusiem? Speciālisti atgādina – svarīgi pietiekami atpūsties, būt kustībā un ar uzturu uzņemt daudz vitamīnu.
“Daudzi domā, ka mūsu imunitāti rudenī vājina tieši aukstums, straujās laika apstākļu maiņas un biežas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, taču pētījumi pierādījuši, ka biežākais iemesls tam ir hroniska neizgulēšanās un personīgās higiēnas neievērošana. Cilvēki ar slimības pazīmēm aptiekā arvien vēršas pēc Covid-19 testiem, taču vērojams, ka daudz retāk tiek dezinficētas rokas, izmantotas sejas maskas, kā tas bija šī vīrusa infekcijas uzliesmojuma laikā,” saskata “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Viņa atgādina, ka šobrīd augļu un ogu raža dārzos jau ir izsīkusi, tādēļ vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, kā uzņemam vitamīnus un minerālvielas ikdienas uzturā. Sevišķa uzmanība jāpievērš bērniem, kuriem imūnā sistēma vēl nav nostabilizējusies. Savukārt senioriem lēnāk norit vielmaiņas procesi, tādēļ organisms bieži vien neuzņem nepieciešamo uzturvielu daudzumu, kas vajadzīgs, lai organisms darbotos pilnvērtīgi.
Divi virzieni imunitātes atbalstam
Profilaksei, kad cilvēks ir vesels. “Profilaksei ieteicams lietot kompleksos vitamīnus, uzsvaru īpaši liekot uz B grupas vitamīniem, kas nepieciešami, lai organisms veidotu imūnās šūnas, kā arī antioksidantus – selēnu, cinku, C un E vitamīnu. Gada tumšajos mēnešos var strauji kristies D vitamīna līmenis, tādēļ to tikpat strauji vajadzētu paaugstināt. Būtu lieliski, ja cilvēki būtu veikuši analīzi D vitamīna līmeņa noteikšanai, lai farmaceits tad varētu ieteikt optimālo devu. C vitamīns būtu lietojams no 200 līdz 500 mg dienā. Nedrīkst aizmirst arī par probiotiķiem un prebiotiķiem – labvēlīgajām baktērijām, kuras kursa veidā var lietot organisma aizsargspēju stiprināšanai. Pēc mēnešu ilga kursa vajadzīgs pāris mēnešu pārtraukums un tad lietošanu var atkal atsākt. Ikdienā ieteicams lietot ehinācijas, Islandes ķērpja, augu maisījumu tējas, kuras paredzētas imunitātes stiprināšanai,” iesaka farmaceite.
Kad parādījušies pirmie slimības simptomi vai, lai saglabātu veselību, ja ģimenē vai darba vietā kāds jau saslimis, svarīgs intensīvāks atbalsts imūnajai sistēmai. C vitamīna deva palielinās līdz 1-3000 mg dienā, tādā devā šo vitamīnu var lietot pāris dienu. Farmaceite norāda, ka, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem, būtu vēlams lietot antioksidantus, kuriem piemīt pretvīrusu iedarbība, bet būtu jāpārtrauc B grupas vai komplekso vitamīnu lietošanu, jo tie var “barot” ne tikai imūno sistēmu, bet arī vīrusus un baktērijas. Farmaceite iesaka lietot ārstnieciskās augu tējas, piemēram, ingvera, plūškoka, liepziedu, salvijas, greipfrūta sēklu ekstraktu. Bioloģiski aktīvās vielas flavonoīdi, tādi kā kvercetīns un rutīns, stiprina asinsvadu sieniņas, tādēļ vīrusiem grūtāk iekļūt dziļāk organismā. Mazāk dzirdēti, bet ļoti efektīvi ir preparāti, kuru sastāvā tabebujas mizas, tragantzirņu sakņu, kurkumas, šitake sēņu ekstrakti, kā arī pirmpiena koncentrāts. Labvēlīgi un spēcinoši organismu ietekmē arī bišu māšu peru pieniņš.
Lai atvairītu gaisā cirkulējošos augšējo elpceļu vīrusus, pirms došanās uz darbu, skolu vai bērnudārzu var izmantot bezrecepšu izsmidzināmos aerosolus deguna gļotādas aizsardzībai.
Atslēga – veselīga dzīvesveida paradumos
Izpētīts, ka stresa dēļ mūsu organisms zaudē spēju kontrolēt iekaisuma procesu, un tas veicina slimību progresēšanu, tādēļ, tuvojoties gripas un augšējo elpceļu vīrusu sezonai, laikus jārūpējas par tā mazināšanu. Ilgstošs stress un trauksme izraisa imūnās sistēmas darbības traucējumus, kuru dēļ organisms rudeņos biežāk cieš no akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pakļauts hroniskiem iekaisuma procesiem un pēc slimībām grūtāk atveseļojas.
“Pats galvenais ir atcerēties trīs lietas: astoņas stundas miegam, astoņas darbam un vēl astoņas – savam vaļaspriekam un atpūtai,” saka ģimenes ārste Veselības centru apvienībā Kristīne Astra. Viņa aicina neaizmirst arī par veselīgu uzturu, ēdienkartē iekļaujot augļus un dārzeņus, svaigi spiestas sulas, jo normālas imunitātes funkcijas nodrošina pilnvērtīgs uzturs. Arī šajā tumšajā gadalaikā, pietiekami daudz laika jāatvēl dažādām fiziskām aktivitātēm, jāuzturas svaigā gaisā, jāturpina arī norūdīties. Ģimenes ārste atgādina cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, hronisko slimību un citu rika grupu pacientiem noteikti vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19.
Pirms uztura bagātinātāju iegādes un lietošanas, vispirms nozīmīgi apspriesties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu, jo dažus nedrīkst lietot kopā ar noteiktiem medikamentiem, bet citiem var būt līdzīgs sastāvs, tādēļ tos viegli pārdozēt. Arī bišu produktu, piemēram, medus un ziedputekšņu, lietošana ir ieteicama imūnās sistēmas nostiprināšanai, ja vien neizraisa alerģisku reakciju. “Nav viena superlīdzekļa, kas varētu aizstāt veselīgu, sabalansētu uzturu. Ja cilvēks ir vesels, ikdienā patiešām lieto pilnvērtīgu uzturu, viņam uztura bagātinātāji nav nepieciešami,” uzskata ārste.
“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse aptaujāto veselības stiprināšanai ziemā uztura bagātinātājus izmantos. Rūpējoties par pietiekamu vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu rudens un ziemas periodā, 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju veikalā vai tirgū iegādāsies augļus un dārzeņus, gandrīz tikpat 44% izmantos dažādu uztura bagātinātāju piedāvājumu. 13% respondenti norādījuši, ka īpaši nerūpējas par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu gada tumšajā laikā. Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gada septembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz sešiem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.
