Tavu jūtu ignorēšana ir emocionālā vardarbība. Un punkts. Varbūt tas nav tik manāmi kā fiziskā vardarbība, bet „rētas” no tās paliek daudz ilgāku laiku.
Nevienas attiecības nevar izdoties, ja partneri cits citā neieklausās. Attiecības ir līdzsvars un atklāta komunikācija. Taču, ja vienam no partneriem netiek ļauts izteikties, tas jau ir monologs, nevis dialogs. Ja tavās attiecībās izpildās kaut viens no šiem punktiem, padomā, vai tās tev maz ir vajadzīgas:
Jūsu attiecībās tu nekad nepieņem lēmumus. Tu pat nejūti, ka viņš mēģinātu uzklausīt tavu viedokli vai rēķinās ar tevi. Viss notiek tikai tā, kā viņš vēlas. Pazīstama sajūta?
Viņš neļauj tev izrādīt emocijas. Tev gribas raudāt? Viņš tev pārmetīs un draudēs par to. Gribi viņam kaut ko pārmest? Labāk uzreiz slēpies…
Viņš pats tev saka, ko (viņš domā) tu jūti. „Tu vienkārši esi greizsirdīga, jo domā, ka es flirtēju ar to viesmīli…”
Vai arī viņš tev saka, ko tev būtu jājūt. „Tev būtu jābūt pateicīgai par to, ka vari būt kopā ar mani…”
Viņš tevi ignorē. Viņš var vienkārši klusēt, un, tai pat laikā, teikt: „Tavas jūtas nav pietiekami svarīgas. Nav pat jēgas uz tām ar kaut ko atbildēt.”
Viņš liek tev justies vainīgai. Jā, mēs ne vienmēr spējam kontrolēt savas emocijas. Taču nedrīkst ļaut sev teikt, ka tu vienmēr esi pārāk emocionāla. Viņš vienkārši nerēķinās ar to, ka tu varētu justies slikti. Un, ja „tu vienkārši esi pārāk jūtīga, nevis patiesi sarūgtināta”, tas nozīmē, ka tevi pat nav vajadzības mierināt.
Viņš ņirgājas par tavām jūtām. Viņš ne vienmēr tevi noignorē. Dažkārt viņš vēl stāsta, kāpēc nevēlas apspriest tavas jūtas. „Tas ir bezjēdzīgi”, „Tu vienkārši pārspīlē”, „Kuru interesē, ka tas tevi tik ļoti aizskāra?”
Ja pēc raksta izlasīšanas tu vari piekrist vismaz vienam no šiem punktiem, tad nopietni apdomājies, vai tu tiešām esi pelnījusi tik necienīgu attieksmi pret sevi.
Avots: Soulpost.ru
