Šie gadījumi liek patiesi nobrīnīties par to, kādi cilvēki pasaulē ir sastopami…
«Mēs bijām ieplānojuši doties vakariņās un uz filmu. Tā kā es vēlu beidzu strādāt, pa ceļam uz filmu mēs iebraucām McDonald’s. Pēc tam, kad viņa beidza ēst, atkritumus viņa izmeta pa mašīnas logu. Pēc tā es ar viņu vairs nekad nerunāju.»
«Viņa kāju nagi bija tik gari, ka tie skanēja tā, it kā pa dzīvokli staigātu suns.»
«Es uzaicināju viņu vakariņās. Es teicu, ka gribēšu lasi. Viņa teica, lai esmu īsts vecis un pasūtu burgeru.»
«Es reiz biju kopā ar meiteni, kas bija skaļākā ēdāja, ko zināju. Viņa regulāri košļāja ar vaļā muti un čāpstināja. Ja viņai ēdiens patiesi patika, viņa tam visam pievienoja arī skaļus «mmm» un «ņam, ņam». Sajūtas bija briesmīgas…»
«Viņa atteicās ēst jebko, kas nebija vistas nageti un frī kartupeļi. Nekādu izņēmumu un aizvietotāju. Ja mēs ēdām kaut kur, kur nebija šo lietu, viņa pasūtīja tikai kolu un skatījās, kā es ēdu. Reiz es viņai pagatavoju vakariņas. Viņa apēda vienu kumosu un pajautāja, vai var aizskriet uz McDonald’s, lai nopirktu vistas nagetus un frī kartupeļus.»
«Reiz es izšķīros ar sievieti, jo viņa nekad nevarēja izlemt, ko vēlas. Piemēram, es saku «noskatāmies kādu filmu», un viņa tā arī nespēs izvēlēties vienu, ko skatīties. Tas mani ļoti kaitināja. Kā izrādās, viņai bija vēl otrs draugs, un, kad es viņai par to pajautāju, viņa teica, ka nespēja izlemt, ar kuru no mums palikt kopā. Jā, man «veicas». »
«Reiz es savai bijušajai pajautāju, vai viņa gribēs kaut ko ēst. Viņa teica, ka, nē. Es sev pasūtīju burgeri. Kad ēdienu atveda, es aizgāju uz tualeti. Kad atnācu atpakaļ, burgera vairs nebija. Viņa to bija apēdusi. Viņa teica, ka bija mazliet izsalkusi. Tas bija kronis visam.»
«Toreiz man bija deviņi gadi. Ceturtdienā dabūju sev draudzeni. Brīvdienās mamma mani aizveda nopirkt brilles. Kad pirmdien aizgāju uz skolu, pirmais, ko tā meitene pateica, bija: «Fui, tu esi nūģis!», un pameta mani.»
«Viņai patika ēst frī kartupeļus ar sinepēm. Vispirms viņa uzsmērēja tās uz savas rokas, tad pārbrauca pāri visiem frī, un pēc tam nolaizīja savu roku. To viņa darīja katru reizi. Pretīgi.»
«Viņa vienmēr runāja filmu dialogu laikā. Kad neviens nerunāja — klusums. Līdz ko kāds sāka runāt, viņa sāka runāt kaut ko galīgi ne pa tēmu. Ilgi es to nespēju izturēt.»
«Viņš bija ļoti jauks puisis. Bet, kad mēs čatojām, viņš nespēja loģiski salikt teikumu, un gramatika viņam vispār bija sveša.»
«Katru reizi, kad es žāvājos, viņa bāza savu pirkstu man mutē. Es nekad nevarēju atslābt. Vienmēr bija jābūt gatavam orālai vardarbībai…»
«Viņa vienmēr lika netīru un slapju karoti cukura traukā. Cukurs vienmēr bija savēlies kafijas kunkulīšos.»
«Es viņu pametu restorānā, jo viņš pateica, ka visi kaķi ir stulbi. Es pārjautāju: «Tad tu saki, ka mans kaķis ir stulbs?» Viņš atbildēja: «Jā.» Es piecēlos un aizgāju. Tas bija mūsu pirmais un pēdējais randiņš.»
Avots: Boredpanda.com
