Senlatvieši uzskatīja, ka Jāņu vainags, kas turklāt pīts no trejdeviņām jāņuzālēm, kalpo par apburto loku, maģisku aizsardzības vairogu pret it visu ļauno. Šī iemesla dēļ Jāņu vainagam var piedēvēt amuleta funkcijas, bet, kā zināms, amulets, lai tas funkcionētu un darbotos tādu mērķu labad kā iecerēts, ir jādarina paša rokām.
Kādēļ?
Jāņu vainaga pīšana ir īpašs un, ja tā var teikt, maģisks brīdis, jo tad cilvēks ir tiešā saskarē ar dabu un līdz ar to arī ar kosmosu. Šī iemesla dēļ vainaga pīšana kalpo par vistiešāko kanālu saziņā ar kosmosu, tāpēc raidīt tam savas domas, pinot vainagu, ir efektīvāk nekā citkārt, proti, ir lielāka iespējamība, ka raidītās domas materializēsies realitātē jeb kļūs par īstenību.
Lai vainags būtu enerģētiski tīrs un līdz ar to arī labāk funkcionētu, būtu ieteicams to pīt sistemātiski un apdomīgi, proti, katrā jāņuzālē vai ziedā, kas tiek pīts vainagā, iepīt konkrētu domu, nevis automātiski pīt vainagu un paralēli domāt haotiskas domas.
Kādus ziedus izvēlēties?
Šajos svētkos darbojas „visa laba Jāņu zāle” princips. Vainagā ir jāpin dažādi ziedi, smilgas, pat nezāles – visu, ko vien īsi pirms Līgo vakara, staigājot pa pļavām, var atrast. Jāņem ir viss, kas acij tīkams, sākot ar tradicionālajām pļavu puķēm – margrietiņām, sarkano āboliņu, madarām, ilzītēm -, un beidzot ar koku un krūmu zariņiem – ozolu, jasmīnu un pīlādzi.
Kādu vainagu veidot?
Skaisti izskatās gan raibumraibi vainagi, kuros savīti dažādi ziedi un zāles, gan arī vainagi, kas tapuši no viena veida ziediem (zils rudzupuķu, sarkans āboliņu vai balts margrietiņu vainadziņš).
Kā pīt?
Viena no vienkāršākajām un izplatītākajām vainagu pīšanas metodēm, ir pušķīšu siešana. Vispirms ir jāņem ziedi ar garākiem kātiem un ar diegiem jāsien klāt nākamais ziedu pušķītis un jānostiprina ar diegu. Tad jāliek klāt trešo, ceturto, desmito pušķīti un jāsien klāt uz priekšu līdz izveidojas pietiekami gara vītne (izmēri apliekot to ap galvu). Kad šķiet, ka ir labi, abus galus stiprina kopā un liekos, garos kātus nogriež nost.
Ar pušķīšu kuplumu arī var variēt – ja vainagu gribas kuplāku, tad arī katru pušķīti ir jāveido kuplāku.
Vainagus var veidot dažādus – improvizēt, un ņemt visus ziedus pēc kārtas, vai arī jau iepriekš izdomāt vainaga „rakstu” un sakārtot pušķīšus pēc krāsām.
Ja esi ieradusies uz Līgo vakara svinēšanas vietu un tev līdzi nav ne diega, ne šķēru, uzpin vainadziņu ar cilpu mešanas metodi. Droši vien atceries, kā bērnībā pini pieneņu vainadziņus? Salasi ziedus ar gariem kātiem un vij vienu pie otra, pēc tam novīto vainadziņu sastiprini kopā ar kādu smilgu. Šādi vīts vainags gan nav tik kupls un ir iespēja, ka tas ātrāk izjuks.
Rakstam iedvesmojāmies no Sievietespasaule.lv un Visisvetki.lv
Autors: Dieviete.lv
