Katram mēdz būt brīži, kad mēs šaubāmies par savām attiecībām. It īpaši aktuāli tas ir tad, kad realitāte nesakrīt ar to, ko mēs savā prātā esam sadomājušas.
Atliek prātā iesēties tikai vienam šaubu graudiņam un – BAMS! – tu jau nonāc pie paša šausmīgākā secinājuma: „Viņš mani nemīl”.
Tu sāc lasīt desmitiem rakstu par veiksmīgām attiecībām un pazīmēm par to, vai tu viņam patīc. Tu ar draudzenēm apspried katru viņa vārdu, ko viņš pateica, kā viņš paskatījās, kā tev pieskārās – tu analizē sīkākās detaļas. Tu izmisīgi centies saprast, kas un kad sāka iet „ne tā”.
Tu pārdzīvo dažādas šaubu stadijas: tad viņā, tad savās domās. Un, neraugoties uz visām savām domām un apkārtējo padomiem, tu vēl joprojām neesi pārliecināta par to, vai zini pareizo atbildi.
Mēs visas esam tam gājušas cauri.
Bet esi pārliecināta par vienu – tu esi subjektīva. Ir grūti domāt skaidri, kad pieslēdzas jūtas. Un tavi draugi arī ir subjektīvi, jo mīl tevi. Tas nenozīmē, ka tev nevajadzētu viņiem uzticēties un klausīties tajā, ko viņi saka. Tas nozīmē, ka viņi var domāt, ka neviens tev nebūs pietiekami labs. Tāpat, kā domā tava mamma vai vecmāmiņa…
Ko darīt? Dziļi ieelpo un beidz panikot.
Vienkārši zini, ka, neatkarīgi no visiem strīdiem un dažādībām, mīlestība ir jābūvē uz cieņas pamatiem. Jums abiem ir jāizrāda cieņa, rūpes un uzticība. Un neko mazāk.
Jums būs strīdi. Jums ir nepieciešams laiks, lai pierastu vienam pie otra, pie ieradumiem, dzīvesveida, un jāspēj no tā paņemt labākais. Jums būs jāmeklē kompromisi, jo neviens nav ideāls. Mēs katrs esam personība.
Uzstādi sev robežas, lai saprastu, ko tu varu pieņemt un ko, nē. Neattaisno partnera rīcību mīlestības vārdā. Neko nevajag izfantazēt, un neiznieko savu laiku, lai mocītos sīkumu dēļ. Atrodi spēku un vēlmi dzīvot pēc iespējas labāk.
Trūkumi, strīdi, grūtību pārvarēšana un mūsu vēlme būt ar kādu kopā ir tas, kas dara mīlestību tik patiesu un brīnišķīgu.
