Interneta plašajā pasaulē jau sen klīst amerikāņu aktrises Šeronas Stounas atziņa – “Mēs pašas esam kļuvušas par tiem vīriešiem, kurus jaunībā gribējām apprecēt”. Viņa pārsteidzoši precīzi raksturo to, kā jūtas daudzas sievietes, tāpēc vajadzētu tikt skaidrībā ar to, kāpēc tā ir.
Jaunībā katra meitene sapņo par lielu un patiesu mīlestību. Viņš uzradīsies tāds jauks, maigs un spēcīgs… un iemīlēs mani! Ideālā prinča gaidās mēs pašas neesam pamanījušas to, ka esam iemīlējušas ne pārāk jaukus, ne pārāk maigus un ne pārāk spēcīgus vīriešus. Toties esam iemīlējušas pa īstam, ar visu sirdi un dvēseli. Mēs iemīlējām tā, kā gribējām, lai mīl mūs.
Mēs gaidījām, ka viņi par mums rūpēsies, risinās mūsu problēmas, glābs no skarbās pasaules… Bet mēs sapratām, ka viņiem vajag mūs un mūsu rūpes. Pašas nemanot mēs sākām veltīt viņam visu savu uzmanību, naktīs negulēt un visu paspēt. Mēs katru dienu glābjam viņus no bada, neuzkopta mājokļa, temperatūras, vientulības un panīkuma… glabjam tā, kā gribētu, lai glābj mūs.
Mēs cerējām, ka viņi pelnīs tik daudz, lai mūs apbērtu ar skaistām lietām un lutinātu ar patīkamām dāvanām. Bet mēs nepamanījām, kā nokļuvām līdz otram darbam, kā sākām domāt par to, kā parūpēties par sevi.
Tagad mēs pašas pelnām priekš sevis un pērkam dāvanas saviem mīļajiem. Mēs kļuvām patstāvīgas un neatkarīgas. Tādas, kā gribējām, lai ir viņi.
Mēs vēlējāmies būs vājas, aizsargātas un dažkārt arī kaprīzas. Lai mūsu vīrieši vienmēr būtu blakus un sniegtu atbalstu, kad mēs pamanām zirnekli uz vannasistabas sienas. Mēs pat nepamanījām, kā pārvērtāmies par spēcīgām un bezbailīgām sievietēm. Tagad mēs protam pašas sevi aizstāvēt. Mēs kļuvām izlēmīgas un tādas, kā gribējām, lai ir viņi.
Iespējams daudzām sievietēm šis teksts šķitīs nepatiess, bet atsevišķus punktus ir piedzīvojusi katra no mums. Vai vīriešiem maz vajadzētu sūdzēties par to, ka sievietēs izzūd tāda svarīga iezīme, kā sievišķība?
Autors: Dieviete.lv
