Laime – tā ir izvēle. Mēs apbrīnojam laimīgus cilvēkus, mēģinām ņemt no viņiem piemēru, bet pat iedomāties nespējam, ka arī viņi ikdienā saskaras ar problēmām. Ko veiksminieki mums nestāsta?
Viņi nav laimīgi visu laiku. Būsim godīgi. Nav iespējams justies laimīgai visu laiku. Arī laimīgi cilvēki atļaujas paskumt un satraukties, vienkārši viņi pieņem šīs skumjas un zina, ka tas viss ir normāli un dabiski.
Viņiem bija jāiemācās atteikt un pateikt stingru „nē”. Tas nav viegls uzdevums, bet, ja tu justies laimīga un dzīvot sev, tad tas būs jāiemācās. Laimīgi cilvēki to zina. Varbūt tieši šī iemesla dēļ savā ceļā uz laimi viņi ir zaudējuši vairākus cilvēkus, bet tas noteikti bija tā vērts.
Viņš noteikti nav bijis laimīgs visu mūžu. Patiesi laimīgs cilvēks nestāstīs to, ka ne vienmēr viņa dzīve ir bijusi tik rožaina. Viņš noteikti ir kritis, bet pēc tam cēlies un kļuvis par to, kas ir šodien.
Viņi pieņem savus trūkumus. Viņi apzinās, ka viņu nepilnības ir tikai daļa viņu personības. Viņi zina, ka neviens nav ideāls.
Viņi ir pašpietiekami un zina mēru. Viņi zina, ka tikai viņi paši sevi var darīt patiesi laimīgu. Viņi nedzenas pakaļ materiālām vērtībām.
Viņi nevienu nenosoda. Laimīgiem cilvēkiem nav nekādas nepieciešamības nosodīt un vērtēt apkārtējos. Ziņkāre un raizes par to, ko citi dara, ir nevajadzīgas un bezjēdzīgas.
Viņi prot paskatīties uz pasauli caur bērna acīm. Sirds dziļumos laimīgi cilvēki ir mazi bērni. Viņi nebaidās uzdot muļķīgus jautājumus un pasmieties par sevi.
Viņi ir godīgi pret sevi. Viņi var samelot citiem, bet viņi zina par to iekšējo balsi, kura vienmēr iekliegsies un „grauzīs”, ja viņi nebūs godīgi paši pret sevi.
Avots: Cluber.com.ua
