4.3 C
Rīga
pirmdien, 25 novembris, 2024

Pārbaudi savas zināšanas, izpildot droša interneta lietošanas testu!

 
Foto: Drosibastests.bite.lv ekrānšāviņš

Lai noskaidrotu iedzīvotāju datoru un mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus, mobilo sakaru operators BITE sadarbībā ar Latvijas Drošāka interneta centru izstrādājis droša interneta lietošanas pamatzināšanu testu, tā interaktīvā veidā pievēršot lietotāju uzmanību biežāk pieļautajām kļūdām digitālajā vidē.  

Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk cilvēki nonāk problēmsituācijās vai kļūst par krāpšanas upuriem paši savas vieglprātības vai nezināšanas dēļ.

Piemēram, publiskie Wi-Fi tīkli, kas mūsdienās ir pieejami gandrīz visur – parkos, lielveikalos, kafejnīcās, skolās, viesnīcās u.tml., sniedz plašas iespējas kibernoziedzniekiem Tāpēc BITES kiberdrošības eksperts Adolfas Vala aicina ikdienā lietot mobilo internetu un, ja rodas nepieciešamība pieslēgties publiskajam Wi-Fi tīklam, pārliecināties, ka tā īpašnieks ir zināms un uzticams. Īpaši svarīgi tas ir, lietojot internetbanku, e-pastu vai citus resursus, kuros tiek izmantoti sensitīvi dati.

Situācijas nopietnību atspoguļo statistikas dati. Piemēram, antivīruss, kas darbojas BITES tīklā, ik mēnesi bloķē vairāk nekā 4000 nelabvēlīgu reklāmu programmatūru un aptuveni 1000 vīrusus, kas mēģina uzbrukt mobilajām ierīcēm.

“Tomēr piesardzīga publisko WiFi tīklu lietošana ir tikai viens no priekšnosacījumiem drošai mobilo ierīču lietošanai. Ir svarīgi izvērtēt arī paroļu drošību, nevērt vaļā nezināmas saites un nelejupielādēt ierīcēs aizdomīgas mobilās lietotnes. Tās ir pamatlietas, kas jāņem vērā ikvienam interneta lietotājam, tāpēc drošības testa, kuru izstrādājām sadarbībā ar Drossinternets.lv, jautājumi veidoti tā, lai atgādinātu cilvēkiem par elementāro interneta ikdienas lietošanas “higiēnu”,” skaidro BITES kiberdrošības eksperts Adolfas Vala.

Arī Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovsa norāda, ka, lai justos digitālajā vidē droši, ar piesardzību publisko WiFi tīklu lietošanā vien nepietiek. “Interneta lietotāji nereti iekrīt kibernoziedznieku lamatās, jo neizvērtē saņemtos e-pastus, īsziņas u.tml. pietiekami rūpīgi – katrs otrais šīs ziņas atver, neiedziļinoties saturā. Taču šīs saites ir jāpārbauda vienmēr, jo aiz tām var slēpties vīrusi. Lai to izdarītu, ir jāiekopē saite meklētājprogrammā, piemēram, “Google”, “Bing”, “Yahoo”. Ja tā ir vīrusu saturoša, lietotājs saņems brīdinājumu vai meklētāja rezultātos parādīsies kāda bloga vai foruma ieraksts par to, ka šī konkrētā saite ir inficēta,” tā Katkovska.

Tāpat, pirms vērt vaļā to vai citu saiti, viņa iesaka pārliecināties, ka tā interneta adreses laukā ievadīta pareizi, jo bīstamas interneta mājas lapas, kas spēj veikt manipulatīvas darbības ar lietotāja datiem, visbiežāk slēpjas aiz citu mājas lapu adresēm, nosaukumā pamainot vien kādu sīkumu, piemēram, www.facebOOk.com vai www.facebook1.com.

“Antivīruss ir viens no efektīvākajiem ierīču aizsardzības līdzekļiem, jo brīdina lietotājus par nedrošām vietnēm un iespējamajiem apdraudējumiem. Turklāt svarīgi ir izmantot oficiāli atzītas antivīrusa programmas, jo aiz uzmācīgajiem antivīrusu piedāvājumiem internetā nereti slēpjas ļaundari, kuri, apelējot pie drošības, cenšas iegūt lietotāju datus,” uzsver Vala.

Viņš arī norāda, ka saskaņā ar “SlashData” pētījumiem pasaulē, bet īpaši ASV un Eiropā, joprojām ir ļoti augsts cilvēku īpatsvars, kuri savām parolēm izmanto tādas paroles, kuras var uzminēt nepilnas sekundes laikā. Populārākās no tām jau vairākus gadus ir “123456” un “password”. Savukārt CERT.lv dati liecina, ka Latvijā populārāko nedrošo paroļu topa pirmajās pozīcijās ir tādas paroles kā “123456”, “12345”, “saulite” un “querty”.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo interneta patēriņu gan datoros, gan mobilajās ierīcēs, eksperti norāda, ka drošība ir svarīgāka par ērtībām, tāpēc ir svarīgi gan ierīcēs, gan e-pastā, sociālo tīklu profilos, internetbankās un citur izmantot drošas paroles. Tās veidojot, nav ieteicams izmantot gadskaitļus un vārdus, kas atrodami vārdnīcās, piemēram, “rudens2017”, “Anna123”. Daudz efektīvākas ir no frāzēm veidotas paroles, kurās atsevišķi burti aizstāti ar cipariem vai simboliem, piemēram, “Se$iMa2i_Bundz1n1ek1”. Vēl vairāk – papildu drošībai paroles ir vēlams regulāri mainīt, piemēram, reizi divos vai trīs mēnešos.

Drossinternets.lv vadītāja arī atgādina, ka, lejupielādējot mobilās aplikācijas, vienmēr ir jāizlasa, kāda veida datiem tā prasa piekļuvi. Piemēram, ir objektīvi jāizvērtē, vai aplikācijai, kas nodrošina lukturīša vai pulsometra funkciju telefonā, tiešām ir tiešām nepieciešama piekļuve lietotāja foto galerijai, GPS iestatījumiem u.tml.

“Izvērtējiet, vai tiešām esat gatavi dalīties savā personīgajā informācijā, piemēram, fotogrāfijās, ikdienas piezīmēs, parolēs u.tml., ar kādu, iespējams, pat neeksistējošu uzņēmumu. Un, pirms dalieties ar šo informāciju ar cilvēku, kuru nepazīstat reālajā dzīvē, pārliecinieties, vai viņš tiešām ir tas, par ko uzdodas,” uzsver Katkovska.

Viegli uzminamas paroles, nevērība pret aizdomīgām saitēm un neapdomīga dalīšanās ar personīgu informāciju ir tikai dažas no interneta lietotāju visbiežāk pieļautajām kļūdām. Tādēļ BITE un Drossinternets.lv aicina ikvienu aizpildīt zināšanu testu un pārliecināties par to, cik apdomīgi ikdienā tiek lietots internets: https://drosibastests.bite.lv/.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.