Hurma ir gards un veselīgs auglis – bagāts ar šķiedrvielām, glikozi, proteīniem, tanīniem, nātriju, kalciju, jodu, dzelzi, kāliju un C vitamīnu. Taču arī savi blakusefekti tam ir.
Kādu labumu cilvēkam sniedz hurma?
Palēlina novecošanās procesus un uzlabo redzi. Kā jau visos citos oranžajos augļos, arī hurmā ir daudz A vitamīna beta-karotīna formā. No 100g hurmas organisms gūst 12% dienas devas šī svarīgā elementa. Tas mazina redzes problēmas, ādas plaisāšanu, sāpes kaulos un aknās.
Stiprina imunitāti. 100g hurmas ir 10% dienā nepieciešamās C vitamīna devas. Taču tas darbojas tikai kā profilaktisks līdzeklis. Ja klepus un iesnas jau ir klāt, hurmas ēšana nepalīdzēs.
Uzlabo garastāvokli. Hurma ir salda, jo tajā ir daudz monosaharīdu: glikozes un fruktozes. Ta sir veselīgākais cukura veids. Tas stiprina sirdi un uzlabo garastāvokli. Pie tam, 100g hurmas ir tikai 60-70 kcal.
Cīnās ar slimībām. Lielais kālija un magnija daudzums palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas un sirds muskulatūru. Hurma satur lielu daudzumu dzelzs, tāpēc ir ļoti vērtīga anēmijas jeb mazasinības ārstēšanā un profilaksē.
Kādā veidā hurma ir kaitīga?
Izraisa aizcietējumu. Ja šāda problēma pēc hurmas lietošanas uzturā kļūst aktuāla, vajadzētu apdomāt, vai ir vērts to vispār lietot uzturā. Jo zaļāka ir hurma, jo vairāk tajā ir tanīnu. Šie tanīni kuņģī reaģē ar kuņģa sulu un veido lipīgu masu, kas līdzīgi cementam savieno hurmas gabaliņus vienā klucī un spēj aizsprostot visu gremošanas sistēmu.
Var izraisīt ādas iekrāsošanos. Ir jāatceras, ka pārāk liels beta-karotīna daudzums organism var novest pie ādas iekrāsošanās dzeltenā krāsā, it īpaši bērniem. Tiesa, kaitējumu organismam tas nedara, un līdz tādam stāvoklim var nonākt, ja nedēļas laikā apēd 2-3 kg hurmas.
Cik daudz hurmas drīkst ēst?
Veselam cilvēkam dienas laikā iesaka apēst ne vairāk par 4 vidēja izmēra augļiem. Lai negatīvos simptomus neitralizētu līdz minimumam, ēd tikai gatavus augļus – tajos ir mazāk tanīnu.
Kam būtu īpaši jāuzmanās?
Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar aizcietējumiem. Tanīni “salīmē” kuņģa saturu. Tas palīdz cīnīties ar diareju, taču cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar aizcietējumiem, situāciju tikai pasliktinās.
Cilvēkiem ar lieko svaru. Veselīgie monosaharīdi tāpat ir cukurs, tāpēc tiem, kam ir liekais svars, nevajadzētu aizrauties ar hurmas ēšanu. Vienu vai divus augļus dienā drīkst, bet ne vairāk.
Diabētiķiem. Katra cilvēka organisms uz cukura daudzumu hurmā var reaģēt atšķirīgi, tāpēc pirms ēšanas jākonsultējas ar ārstu.
Grūtniecēm. Ēst drīkst, taču atkal ir jāatceras par liekā svara un aizcietējumu riskiem. Taču, ja apēd vienu augli dienā, tas noteikti nāks labumā gan mātei, gan bērnam. Tām sievietēm, kas baro ar krūti, ir jāatceras, ka hurma, kā jau jebkurš auglis, var bērnam izraisīt alerģiju.
Bērniem. Bērniem līdz trim gadu vecumam hurmu ēst nevajadzētu. Vainīgs atkal ir tanīns, kurš var izraisīt bērnam aizcietējumu. Uz bērna zarnu traktu hurma var iedarboties neprognozējami, tāpēc līdz 10 gadu vecumam bērniem hurmu ir jāēd nelielos daudzumos, pa vienai vai divām šķēlēm dienā.
Autors: Dieviete.lv
