Nebūtu slikti jau piedzimt ar kādu gudrības bagāžu, bet, nē. Dzīve ir neprognozējama un pati izlemj, kad mums sniegt dažādas mācības. Dažas ar nokavēšanos.
Veselība ir svarīgāka par visu. Vienmēr mums saka, ka “darbs nekur nezudīs, bet veselība gan”. Mēs nereti paši vienkārši atmetam ar roku un ceram uz to, ka viss būs labi. Taču tāpat ir jāatceras, ka, ja nebūs veselības, nebūs nekā cita.
Gaidīt ideālo brīdi ir bezjēdzīgi. Kamēr mēs plānojam sākt jaunu dzīvi no pirmdienas, pirmās mēneša dienas vai jauna gada, dzīve pati notiek. Bet tā mums ir viena. Laika gatavoties nav, ir jādzīvo šodien.
Gandrīz visu var labot. Mēs varam domāt, ka ir noticis nelabojamais, taču visticamāk tā nav. Kad sāpes norims, bet pie emocijām pieslēgsies veselais saprāts, tu redzēsi, kur var kaut ko pielabot, lai viss atkal būtu labi.
Zināt visas atbildes nav obligāti. Kāpēc pasaulē viss ir tieši tā, nevis citādi? Kas ir patiesībā? Kā ir jādzīvo? Uz dažiem jautājumiem atbilde var arī nebūt.
Rīkošanās palīdz pret bailēm. Nepārliecinātība par rezultātu mūs paralizē. Taču padomā labi – kas ir tas, kas var notikt, ja tu pārkāpsi sev pāri? Izvērtē situāciju un pārvari bailes.
Vientulība nav slikta. Mazāk klausies skumīgas mīlas dziesmas. Prasme būt vienatnē ar sevi un gūt no tā baudījumu ir svarīga prasme, kura padara mūs brīvus. Cilvēki, darbs, nauda var aiziet, bet pašai ar sevi tev būs jādzīvo visu mūžu.
Ir jānodrošinās ar pacietību. Parasti mīlestība, draudzība, pašizaugsme un citas svarīgas lietas nenotiek vienā mirklī. Esi pacietīgāka.
Dzīve ir trausla. Cilvēks ir apbrīnojama un izturīga, bet arī trausla būtne. Novērtē esošo brīdi un esi pateicīga par to, kas tev ir.
Darbs nenozīmē garlaicību. Lielu daļu dzīves mēs strādājam, un daudzi no mums uzskata to par mokām. Bet, kā būtu, ja mēs vairāk ieklausītos sevī un pievērstos sava potenciāla un talantu realizēšanai?
Ir jāprot apstāties. Dzīve steidzas autopilotā: mēs pamostamies, ēdam, strādājam, mīlam, atpūšamies, ejam gulēt… Taču, ja mēs spētu laicīgi apstāties un būt ziņkārīgāki pret apkārt notiekošo, mēs baudītu dzīvi vairāk. Ļauj katram dzīves brīdim kļūt pilnvērtīgam un īpašam.
Cilvēki kopumā nav slikti. Cilvēkus virza dažādi motīvi, kurus viņi paši nereti neapzinās. Taču galvenais ir izvairīties no ciešanām un būt laimīgam, nevis darīt citiem pāri. Aiz slikta rakstura var slēpties smaga bērnība un bēdas. Pēti cilvēkus rūpīgāk.
Nav nevajadzīgas pieredzes. Padomā, kā pozitīva pieredze dāvā tev prieku, bet negatīva – spēcīgu raksturu, izturību un drosmī. Zaudējumi ir tikpat svarīgi kā uzvara.
Mīlēt sevi nav egoistiski. Tu sev esi viena. Nē, tas nenozīmē, ka tev jāatļauj sev viss. Tās ir zināšanas un sevis pieņemšana, vēlme kļūt labākai. Attiekties pret sevi kā pret labu draugu ir daudz efektīvāk, nekā vainot un ienīst.
Laika ir ļoti maz. 15 gadu vecumā šķiet, ka visa dzīve vēl ir priekšā, 30 – ka vēl paspēsi, bet, kad pienāk 60, šķiet, ka dzīve ir ļoti īsa. Traģisks fakts. Bet, jo ātrāk tu to sapratīsi, jo vairāk paspēsi.
Autors: Dieviete.lv
