Sievietes prot apvainoties tik spēcīgi, kā neviens cits. It īpaši attiecībā uz vīriešiem. Tad partneris ne tā paskatījās, tad nopirka neīsto šokolādi, tad vispār visu dzīvi izbojāja. Tālāk seko klasiskā klusēšana un atteikšanās tuvoties. Pie tam, sieviete pati arī nervozē, iznīcinot sevi un attiecības, bet ieradums ir spēcīgāks.
Kāpēc sievietēm tik ļoti patīk apvainoties?
Kaut kādā ziņā apvainošanās viņām ir ātrs veids, kā iegūt vēlamo. Lūk, uztaisīja drāmu, uzpūtās, piecirta ar kāju un viss – vīrietim ir jāpelna viņas piedošana ar dāvanām, atvainošanos, atzīšanos mīlestībā. Redz, viņš ir vainīgs pie tā, ka viņai ir slikta oma. Dabiski, šāda pozīcija ir bērnišķīga un atklāj, ka pati sieviete nevēlas uzņemties atbildību par situācija, viņa neprot pat atbildēt par savu garastāvokli. Citi cilvēki un notikumi vada viņas dzīvi, bet, ne viņa. Viņai patīk būt upurim, raudāt un pieprasīt konfekti.
Mēs paši izvēlamies, kā reaģēt
Cilvēka brīvība izpaužas tajā, ka ikvienam pašam ir jāveido sava pasaule, jāizvēlas sava reakcija uz dzīves notikumiem: satraukties, pateikties par mācību vai pasmieties. Ja mēs esam noskaņoti pozitīvi, diena ir izdevusies un iekšējā spēka netrūkst. Taču, kad cerības netiek attaisnotas, iedomātais scenārijs izgāžas, un tad mums gribas izgāzt dusmas uz apkārtējiem, lai tikai paši varētu būt „balti un pūkaini”. Apkārtējie ir vainīgi, tad lai arī labo situāciju un mainās. Taču padomā – kā citi var zināt, ko un kā tieši tu vēlies?
Kāpēc ir muļķīgi apvainoties uz vīrieti?
Tāpēc, ka pati ideja par to, ka vīrieša esamība padarīs tavu dzīvi par pasaku, ir muļķīga. Partneris var būt atbalsts, sniegt kādu labumu, palielināt iekšējo laimi, bet viņa spēkos nav to izveidot no nulles. Viņš nav burvis! Mūsu iekšējā pašsajūta, lēmums būt neapmierinātai vai laimīgai – tā ir mūsu pašu izvēle. Pie tam, nedrīkst aizmirst, ka psiholoģiski sieviete ir spēcīgāka par vīrieti (nekā personīga). Ar savām kaprīzēm un drāmām jebkura no mums ir spējīga nokaitināt par mierīgāko un spēcīgāko vīrieti. Tieši sieviete ir tā, kas mājās veido atmosfēru, jo mēs protam dzīvot ar sirdi.
Veiksmīga sieviete saprot, ka ieradums dusmoties un apvainoties, pamatā, ne pie kā laba neved un radušos konfliktu neatrisina. Bet, ja no šīs emocijas nav nekāda labuma, tad kāda vispār tajā ir jēga?
Pie tam, prasme kontrolēt savu noskaņojumu, nenozīmē, ka tev ir jāapslāpē sevī negatīvisms un jāļauj sev liet virsū dubļus. Nē. Ja tev apvaino, pazemo un nenovērtē, ir jāizdara pareizie secinājumi un jāizsvītro šie cilvēki no savas dzīves. Pavisam.
Atceries, apkārtējie nenes atbildību par tavām jūtām, bet aizvainojums – tas ir brieduma trūkums.
Autors: Dieviete.lv
Cik precīzi par mani .