Pēc 13 gadu darba Likteņdārza idejas autoru Vili Vītolu „Kokneses fonda” padomes priekšsēdētāja amatā nomainīs viena no Fonda dibinātajām un Likteņdārza aktīvākajām veidotājām Sandra Kalniete. Kopš Fonda dibināšanas 2005. gadā Sandra Kalniete aktīvi darbojusies Fonda padomē un no 2019. gada 1. janvāra kļūs par tā vadītāju.Vilis Vītols turpmāk būs Likteņdārza labās gribas vēstnieks. Viņa vietā Fonda padomes locekles amatā, saskaņā ar Fonda Statūtiem, darbosies viņa meita Kristīne Klišāne.
“Es apzinos, ka „iekāpt Viļa Vītola kurpēs” būs grūts uzdevums. Īpaši tāpēc, ka viņa vadībā ir strādāts kopš „Kokneses fonda” dibināšanas, un es izjūtu neizmērojamu cieņu un pateicību par visu, ko no Vītola kunga esmu iemācījusies. Vēlos turpināt viņa darbu gan mazās, gan lielās lietās. Vispirms jāpabeidz iesāktais Saieta nams un Ziedu pakalns, kā arī Likteņdārza draugu aleja. Taču vissvarīgākais uzdevums ir piesaistīt Likteņdārzam arvien jaunus draugus un atbalstītājus, kas tur pulcētos visos gadalaikos,” uzsver „Kokneses fonda” jaunā padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete.
Sandra Kalniete dzimusi Tomskas apgabala Toguras ciemā,kur viņas vecākusizsūtīja padomju okupācijas vara. Pēc Staļina nāves, kad Sandrai bija četri gadi, viņas ģimene atgriezties Latvijā. Sandra Kalniete ieguvusi mākslas maģistra grādu Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, bet zināšanas ārpolitikā papildinājusi Līdsas universitātē un Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā.
1988. gadā Sandra Kalniete aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontes veidošanā, kļūstot par vienu no redzamākajām Latvijas Trešās atmodas pārstāvēm. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākusi darbu jaunveidojamajā Ārlietu ministrijā kā Protokola vadītāja, tad – ārlietu ministra vietniece. 1993.gadā Sandrai Kalnietei tika uzticēts izveidot un vadīt Latvijas Republikas pārstāvniecību ANO Ženēvā. 1997.gadā viņa tika iecelta par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Francijā un vēlāk 2000. gadā – UNESCO. No 2002. līdz 2004. gadam Sandra Kalniete pildījusi LR Ārlietu ministres pienākumus, bet 2004. gada janvārī kļuva par pirmo Latvijas Eiropas Komisijas locekli. 2006. gadā Sandra Kalniete no partijas “Vienotība” tika ievēlēta LR Saeimā, bet kopš 2009. gada jau otro sasaukumu ir Eiropas Parlamenta deputāte un pilda Eiropas Tautas partijas, EP lielākās frakcijas priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.
Sandra Kalniete ir daudzu publikāciju un vairāku grāmatu autore, saņēmusi Latvijas un citu valstu augstākos apbalvojumus. Tostarp arī prestižo “Trumena–Reigana Brīvības medaļu”, kuru piešķir cilvēkiem, kas savu dzīvi veltījuši brīvībai, demokrātijai un pretestībai komunismam, kā arī visiem citiem tirānijas veidiem. Sandra Kalniete nekad nav bijusi PSKP biedre.
Līdzšinējais Fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols dzimis 1934. gadā Rīgā. 1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, četrus gadus pavadot Eslingenes latviešu nometnē. 1948. gadā pārcēlies uz Venecuēlu, kur pabeidzis vidusskolu un ieguvis civilinženiera grādu Venecuēlas Centrālajā Universitātē. 1961. gadā devies uz ASV, kur vienu gadu ar Forda fonda atbalstu studējis Carnegie Institute of Technology, iegūstot maģistra grādu. Pēc studijām sācis strādāt Venecuēlas lielākajā būvfirmā Precomprimido C.A. 1964. gadā kopā ar tēvu – arī Vili Vītolu – atvēruši savu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu un līdz tēva nāvei 1984. gadā uzcēluši un pārdevuši vairāk nekā 70 ēku ar 5000 dzīvokļiem.
Vilis Vītols darbojies Venecuēlas Latviešu apvienībā un kādu laiku arī Dienvidamerikas Latviešu apvienībā, divus gadus bijis tās priekšsēdētājs. Sešus gadus bijis Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis. Kopš tā dibināšanas bijis Latvijas Brīvības fonda pārstāvis Venecuēlā. No 1992. gada līdz 1999. gada sākumam pildījis Latvijas Republikas goda konsula pienākumus Venecuēlā.
1996. gadā Vilis Vītols ar ģimeni Latvijā dibinājis „Māras banku”, kas 2003. gadā pārdota Somijas Sampo bankai. 1999. gadā ar ģimeni pārcēlies uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. 2002. gadā Vilis un Marta Vītoli dibinājuši „Vītolu fondu”, kura mērķis ir ar stipendiju atbalstīt spējīgus, centīgus, bet maznodrošinātus jauniešus, dodot viņiem iespēju studēt Latvijas augstskolās. 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2005. gadā ar mērķi izveidot Likteņdārzu dibināts “Kokneses fonds” – bezpeļņas sabiedriska organizācija. Tā dibinātāji ir 14 privātpersonas – Vilis Vītols,Marta Vītola, Sandra Kalniete, Māra Zālīte,Ainārs Bambals, Andris Freibergs,Jānis Kukainis,Imants Lancmanis,Rudīte Vīksne,Valdis Lokenbahs, Ilmārs Mežs, Valters Nollendorfs,Baiba Rubesa,Jānis StradiņšunKokneses pašvaldība, kuru šobrīd pārstāv Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingrisun domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs. Vilis un Marta Vītoli, dibinot Fondu, ieguldījuši 450 000 latu un to finansiāli atbalstījuši arī turpmākajos gados.
Fonda dibinātāji izveidojuši padomi, kas ar 2019. gada 1. janvāri Sandras Kalnietes vadībā darbosies šādā sastāvā – Dainis Vingris (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Guntis Belēvičs, Andris Jaunsleinis, Kristīne Klišāne, Tomass Kotovičs, Māris Reinbergs, Jānis Stradiņš, Marta Vītola un Māra Zālīte. Fonda padome sanāk vismaz reizi trijos mēnešosun lemj par konceptuāliem jautājumiem, kas saistīti ar Likteņdārza attīstību.
Likteņdārzs ir par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei, kas top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada tajā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro. Ik gadu dārzu apmeklē ap 70 000 – 100 000 apmeklētāju.
Autors: Mārtiņš Pučka
28.12.2018.
