Ziemassvētki pie manis atnāk ar smaržu – tikko ceptas piparkūkas, kanēlis, mandarīni, sveces, egles skujas. Ziemassvētku gaidīšanas laikā ir arī tā dīvaini kņudinošā sajūta pakrūtē – gluži kā bērnībā, kad nevarēja vien sagaidīt, kad varēs saiņot vaļā dāvanas. Atceros, ka bērnībā vienmēr mēģinaju visu izokšķerēt, lai tikai atrastu mammas paslēptās dāvanas, un gandrīz vienmēr man tas arī izdevās. Bet tas tik un tā nespēja mazināt pārsteigumu un prieku.
Šogad gan es nekādi nevarēju saņemties doties uz veikaliem un ļauties trakajam iepirkšanās drudzim. Visu atliku uz pēdejo dienu, bet par laimi viss izdevās kā bija ieplānots. Un tikai pašā vakarā, kad kopā ar mazo Alisi bijām izrotājušas eglīti (viņa gan vairāk centās mantiņas paņemt sev, nevis uzkārt egles zaros) un es biju sasaiņojusi visas dāvanas, es beidzot sapratu, ka Ziemassvētki ir klāt.
Cik jauki, ka aiz loga puteņo. Zinu, ka Ziemassvētku vakarā kā jau ierasts mēs brauksim ciemos pie maniem vecākiem – ēdīsm gardumus, skaitīsim dzejoļus (pagājušajā gadā izdomāju, ka mazliet apnikušo pantiņu vietā varētu lasīt iemīļotāko dzejnieku dzejoļus, un visiem šī ideja iepatikās), daudz runāsimies, smiesimies, priecāsimies par dāvanām un tas būs vēl viens jauks un sirsnīgs vakars kopā ar maniem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem.
Lai jums jauki un gaiši šie Ziemassvētki!
