Čau visiem pirmo reizi.
Beidzot esmu saņēmusies uzrakstīt, jo ir iemesls – ir iznācis mans pirmais īstais Cosmo numurs. Jā, esmu jaunā redaktore un jau augustā parādījās mana redakcijas sleja, tomēr pirmais numurs, kuru taisīju es, ir šis 
Karstais un mazliet pašironiskais, rudenīgi krāsainais un spilgtais – septembra Cosmo.
Skatoties uz Keitijas Perijas smaidu un tipiski cosmostilīgajiem virsrakstiem es atceros kā pirmo reizi nopirku Cosmopolitan. Man bija kādi 20 gadi un es mācījos Amerikā, kādā tipiskā mazpilsētā pašā valsts vidū, dzīvoju studetu kopmītnēs un man bija sasodīti garlaicīga nedēļa. Es maldījos pa universitātes gaiteņiem kamēr nonācu grāmatnīcā, kurā bija arī žurnālu stends. Nebija tā ka par Cosmo iepriekš nezināju, tomēr kaut kā nepirku. Tajā reizē manu uzmanību piesaistīja pārliecinošais vāks ar skaistu amerikāņu modeli un iedvesmojošie, mazliet lecīgie un absolūti seksīgie virsraksti. Mani ievilka iekšā. Es nopirku žurnālu. Bija sajūta, ka tas man iedos kaut ko, kas tajā brīdī katastrofāli pietrūka – vieglumu un kādu apstiprinājumu tam, ka es varu, visu ko vēlos un vēl. Ka baudīt dzīvi ir tik vienkārši, ka brīžiem vajag ļauties, nebaidīties, lidot un trakot. Cosmo man uzgrieza skaļāk mūziku.
Kopš tā laika ir pagājis daudz un ir noticis daudz, varu atklāti teikt – ļoti daudz ir noticis tieši tā kā es esmu vēlējusies. Jo vienmēr esmu ticējusi tam, ka viss ir iespējams. Ka sapņi piepildās un ka mīlestība pastāv
Tagad pievienojoties Cosmo komandai jūtu ka tas ir dzīvesstils, spilgts, dinamisks un vienmēr drosmīgs. Tāds, kāds ir pats Cosmo žurnāls. Tāds, kas virza uz priekšu un liek pasmaidīt. Un te mēs nerunājam par zinātnisko literatūru vai Rīgas Laiku. Cosmo ir jābūt Cosmo.
Cosmo ir un paliek Cosmo. Ar savu stilu, ar savu pašironijas devu un krampi. Tāds. Vienīgais.
kā saka mani Ņujorkas kolēģi – welcome into the fabulous world of Cosmo!
