Šķiet, Cosmo komandai izdevās iekulties gandrīz visos pēdējo nedēļu šausminošākajos notikumos. Ja Anda bija lieciniece terora aktam Indijā, tad es pirmdien attapos applūdušajā Venēcijā. Pāris stundas viesnīcā ūdens sniedzās līdz lobija letes viducim un pa ielām klīda dažas slapjas, ūdens nogurdinātas žurkas, taču nepavisam nebija tik traki, kā to visu pasniedza televīzijas un avīzes. Un, kaut pati esmu visciešāk saistīta ar medijiem, pēc tā visa pamatīgi sāku šaubīties par daudzu mūsu žurnālistu un redaktoru profesionālismu.
Kāpēc? Vakar lidmašīnā lasīju laikrakstu Diena, kur pie milzīgas fotogrāfijas, kurā redzama viena no applūdušajām Venēcijas ielām, ir paraksts: „Pilsētas zemākās vietas, arī slaveno Svētā Marka laukumu, otrdien pēcpusdienā 1,2 metru augstumā sedza ūdens, apgrūtinot cilvēku pārvietošanos pa Venēcijas ielām." Tajā pašā otrdienā, kas ir minēta Dienā, Venēciju un arī Svētā Marka laukumu es izstaigāju kedām!!! Lielie plūdi bija dienu iepriekš un vien pāris stundas pēcpusdienā. Pēc tam ūdens atkāpās, atstājot vien palielas peļķes uz simtgadīgajām ielām.
Pēc bildes paraksta izlasīšanas man kļuva skaidrs, kāpēc vecāki un draugi man satraukti zvanīja vai visas dienas, kuras atrados Venēcija, jautājot, vai neesmu jau noslīkusi. Latvijas televīzijas, radio un laikraksti nemitīgi ziņoja par stihiju, kas posta Venēciju, kaut tā jau sen kā bija norimusies. Un maniem apgalvojumiem, ka pa Venēciju staigāju kedās, neviens no satrauktajiem zvanītājiem neticēja. Redz, kāda vara ir televīzijai un avīzēm, nošausminājos.
