Vakar pie mums mājās ciemojās vienas dzimtas pārstāvji, kurus politika un liktenis jau pirms daudziem gadiem aizvedis katru uz savu pasaules malu. Viens brālēns dzimis un audzis Maskavā, bet otrs šobrīd dzīvo Zviedrijā. Viņos abos rit latviešu asinis, tāpēc vēl jo interesantāk bija vērot, kā vide var ietekmēt to, kāds tu esi cilvēks.
Kamēr austrumu brālēns kautrīgi stāvēja maliņā un priecājās par skatu pa logu, rietumu brālēns uzreiz devās izklaudzināt dzīvokļa sienas un izteikt spriedumus par to, cik kvalitatīvi vai nekvalitatīvi ir uzcelta ēka. Dzerot tēju, triecām jokus ar maskavieti un tulkojām arī viesim no Zviedrijas. Viņš, šķiet, asprātības neuzķēra, toties turpināja pētīt griestu konstrukcijas un brīnīties par to lietderību.
Sarunas ar krievu brālēnu risinājās viegli un interesanti – viņš pētīja mūsu ierakstu kolekcija un grāmatas, mēs apspriedām koncertu dzīvi un kino. Zviedrijas onkuli pārsvarā interesēja nodokļu sistēma Latvijā.
Abi brālēni nekad agrāk nebija tikušies, un viņu komunikāciju pat klātienē pamatīgi apgrūtina valodas barjera. Pavērojot, cik viņi abi ir atšķirīgi, es padomāju – varbūt labi, ka tā. Pat ja viņi spētu sarunāties, kopīgu valodu diez vai atrastu.
