Labrīt, Cosmo redakcijas piezīmju lasītāj! Šo jocīgo uzrunu izvēlējos tāpēc, ka pirms nedēļas pagāja gads kopš mēs – Elīna, Baiba, Ērika un Zane, dalāmies ar Tevi savās pārdomās un ikdienas notikumos. Pačukstēšu: mani draugi ir teikuši, ka pat savos komandējumos un ceļojumos, viņi izmanto šo portālu, lai uzzinātu, kā tad man īsti klājas. Un tas mani mazliet biedē, jo…
…ir tik trausla robeža starp personisko un publisko. To, kas ir tikai tavs, un to, ko var stāstīt citiem. Un, ja draugi interesējas par manām piezīmēm Cosmo portālā, tad personiskuma tajās ir vairāk nekā publiskuma (protams, viņiem ir papildinformācija, kas uzrakstīto ļauj nolobīt līdz kodolam). Kaut varbūt tas ir arī viens no veidiem, kā sajust vienam otru tad, kad nevaram tikties klātienē.
Atklāšu, ka pašā sākumā man gribējās rakstīt kā Kerijai Bredšovai no seriāla Sekss un lielpilsēta. Zinu, jau zinu, ka viņa ir meistarīgu scenāristu izgudrojums, taču – cik aizraujošs! Savukārt pēc šī gada, kura laikā esmu rakstījusi interneta piezīmes, var apgalvot, ka reti kura sieviete realitātē atļautos publiski tik detalizēti aprakstīt savus piedzīvojumus karjerā un mīlas dzīvē. Manuprāt, tad dzīve savā pīļu dīķī vairs nebūtu iespējama! Iedomājies – kā gan es varētu turpināt attiecības, piemēram, ar Mārtiņu, ja ik pa laikam šeit ierakstītu pārdomas par to, ka īsti labi kopā ar viņu nejūtos? Un detalizēti aprakstītu iepriekšējā vakara randiņu. Kā viņam pēc tam var skatīties acīs?!
Savas domas esmu pateikusi, un mani ļoti interesē arī Tavējās. Vai esi kādreiz rakstījusi dienasgrāmatu internetā? Cik patiesa tajā biji/esi? Un vēl – kurš no mūsu, Cosmo redakcijas meiteņu, ierakstiem Tevi ir aizrāvis visvairāk vai arī krietni noderējis?
Man ir patiess prieks būt kopā ar Tevi un lai jaukas brīvdienas,
Z.