Pēdējā laikā apkārt dzirdu stāstus par meitenēm ar salauztām sirdīm, kuras nesamērīgi ilgi nespēj atjēgties no vīrieša zaudējuma. Viņas jūtas nokritušas no visaugstākās virsotnes visdziļākajā bezdibenī un nespēj no tā izkļūt – stāsti, cik gribi, ka tas nav pasaules gals. Nezinu, vai tā ir sakritība, bet visi šie gadījumi ir saistīti ar ļoti naudīgiem vīriešiem.
Lai kā mums negribētos atzīt, cik naudai ir liela nozīme, bagāts vīrietis prot apburt. Pats pieradis visas iespējamās izklaides un emocionālos kairinājumus pirkt par naudu, viņš nežēlo līdzekļus, lai paceltu noskatīto sievieti elpu aizraujošos piedzīvojumu augstumos. Viņš tevi vizina ar gaisa balonu, ved ceļojumā apkārt pasaulei, uzaicina vakariņās uz šikāko restorānu kaut kur Parīzē un atklāj vēl daudz tādu brīnumu, kādi tev pat sapņos nav rādījušies. Vīrietis izpleš savu pāva asti un dod vaļā, cik jaudas. Turklāt bieži vien viņš ir ne tikai ietekmīgs, bet arī gudrs, ar viņu kopā pavadītais laiks ir intelektuāls piedzīvojums, kas tev sniedz sajūtu, it kā tu pāris mēnešu laikā būtu nodzīvojusi pusi dzīves un apguvusi vai visas pasaules gudrības.
Nav brīnums, ka, viņa riesta programmai beidzoties, sieviete nogāžas uz zemes ar tādu blīkšķi, ka vēl ilgi nevar attapties. Kamēr vīrietis jau noskatījis jaunu kairinājumu, kuru nopirkt par naudu, pamestajai sievietei nākas no jauna pārskatīt visas dzīves vērtības. Un tas nav viegli, jo kā varavīkšņaina ilūzija tik spilgtā atmiņā ir kopīgie piedzīvojumi, uz kuru fona realitāte šķiet pelēka un neinteresanta. Gluži kā pēc narkotiku iedarbības beigām.
Psihologi apgalvo, ka laiki, kad sievietes iemīlējās vīriešu naudas makos, nu jau kādu laiku esot aiz muguras. Profesionālie panākumi neesot galvenais vērtēšanas kritērijs. Iekārojamāki esot tie vīrieši, kuri izstaro atbildības sajūtu un konkrētajai sievietei izraisa paļāvības jūtas. Kaut nu tā būtu…