Jā, es to izdarīju! Es izpildīju savu šī gada apņemšanos un atmetu smēķēšanu. Pavisam! Un vismaz pašreiz domāju, ka uz visiem laikiem. Pats pārsteidzošākais, ka nemaz nebija tik grūti to izdarīt. Jo pati svarīgākā šajā gadījumā ir motivācija, viss pārējais ir tikai gribasspēka un tehnikas jautājums. Es smēķēju vairāk nekā septiņus gadus, katru dienu pa veselai paciņai. No vienas puses, šī atkarība mani sāka jau kaitināt, bet, no otras puses, es nevarēju iedomāties savu dzīvi bez cigaretes.
Bet viss ir iespējams! Un mana dzīve bez cigaretes ir kļuvusi tikai un vienīgi labāka. Protams, man bija vajadzīgs zināms pārejas periods, lai ierastās smēķēšanas vietā atrastu kādu citu nodarbi. Tāpēc no rītiem cigaretes vietā es mazgāju traukus (parasti speciāli vakaros atstāju nemazgātus, lai no rīta būtu ko darīt) vai vienkārši sēdēju un skatījos ārā pa logu. Uz ielas gaidot trolejbusu, cigaretes vietā izvēlējos košļājamo gumiju. Darbā gāju uz smēķētavu (tā taču ir visforšākā vieta ofisā, kur notiek vislabākās sarunas!) kopā ar citiem smēķētājiem tikai lai parunātos un bez cigaretes rokā. Tagad eju jau retāk, jo cigarešu dūmi man šķiet nu ļoti pretīgi. Ballītēs arī nejūtos nostumta maliņā, jo pietiekami daudz manu draugu ir nesmēķētāji.
Ja no sākuma piedomāju par to, ka speciāli sevi kaut kā nodarbinu, lai tikai neņemtu rokās cigareti, tad tagad viss notiek pats no sevis. Tāpēc varu teikt pavisam pārliecinoši: "Ardievu, cigarete! Es varu (un gribu) dzīvot bez tevis!"
