Tikko kāda LNT raidījuma pašreklāmā dzirdēju, ka filmu Rīgas sargi jau ir noskatījušies vairāk nekā 80 000 (!) skatītāju. Sievietes sižetā apgalvoja, ka filmas laikā pat vairākas reizes ir raudājušas. Es pagaidām nogaidu un neskrienu uz kinoteātri, jo…
Pirmkārt, jau trīs reizes centos noskatīties tās pašas komandas veidoto filmu Baiga vasara. Parasti vai nu aizmigu, vai arī tik ļoti nogarlaikojos, ka pārslēdzu citu TV kanālu.
Otrkārt, saistībā ar televīzijas digitalizācijas lietu Ēķis man nešķiet pats simpātiskākais cilvēks un man ar savu nopirkto biļeti negribas viņam nest peļņu.
Treškārt, esmu pārliecināta, ka Rīgas sargi nākamajā 18.novembrī tiks rādīti pa televizoru, un tad, ja pārstāšu dusmoties uz Ēķi, filmu šā vai tā noskatīšos.
Tajā pašā laikā daudzi mani draugi un paziņas filmas noskatīšanos ir pārvērtuši par ģimenes svētkiem. Viņi nopērk biļetes arī saviem vecākiem, un tad visi kopā dodas uz kino to noskatīties. Taču tad, kad prasu – kā patika, reti kurš spēj uz šo jautājumu atbildēt. Nesaprotu, kāpēc tā. Varbūt Tev ir nojausma, kāpēc daudziem ir tik grūti noformulēt viedokli par šo filmu? Ja esi redzējusi – kā pašai patika?
Lai jaukas brīvdienas!
