Gandrīz visas manas draudzenes, tuvākas un tālākas paziņas, radinieces, bijušās kolēģes un kursa biedrenes ir vai nu stāvoklī un drīzumā gaida mazuli vai jau kļuvušas par jaunajām māmiņām. Īsts demogrāfiskais sprādziens (par ko man ir liels, liels prieks!) Mēs ar vienu manu draudzeni laikam esam palikušas pēdējās. Un mums arvien biežāk uzdod jautājumu, kad tad beidzot tas notiks arī ar mums?
Es tad smejoties parasti atbildu, tā kā visas meitenes visapkārt ir stāvoklī vai ar maziem bērniņiem, es negribu būt 20 vai 21, kura pievienojas šim kuplajam pulkam. Gribu būt vienīgā. Nu jau man ir nojucis jauno māmiņu skaits (sākumā gan mēģināju visas saskaitīt).
Bet tas jau tāds joks vien ir.
Skatoties uz draudzeņu omulīgajiem mazuļiem, kuri ir viens par otru jaukāki, tā vien tik gribas viņus paņemt rokās un paauklēt. Iešana raudzībās jau ir kļuvusi par tādu kā rituālu. Pagājušajā nedēļā, kad ceļoju pa ārzemēm, iegādājos arī mazas dāvaniņas savu draudzeņu mazuļiem. Gribējās pirkt gandrīz vai visu pēc kārtas, tomēr centos turēt sevi rokās.
Pārbraucot mājās un izsaiņot visus iepirkumus, sapratu, ka man ”paliek pāri” mazas rozā zeķītes, kuras biju iecerējusies dāvināt draudzenei, kura drīz kļūs par māmiņu. Bet tikai mājās aptvēru, ka viņa taču gaida dēlu, nevis meitu! Ko gan tas varētu nozīmēt? 🙂
P.S. Kā ir ar tevi un tavām draudzenēm?
