Pirms pāris dienām pavisam nejauši uzslēdzu šo Krievijas TV raidījumu. Bijušo sievu klubs iet jau laikam kādu ceturto sezonu, bet līdz šim tā arī nevienu reizi nebiju pilnībā redzējusi šo raidījumu. Skatījos un raudāju, kaut kā man tas viss ļoti aizkustināja. Visvairāk man patika tas, ka šeit tiek darīts kaut kas pavisam reāls un taustāms, lai palīdzētu sievietei, kurai ir bijusi sāpīga šķiršanās.
Varbūt mani tas tik ļoti aizkustināja tāpēc, ka brīžiem ļoti spilgti spēju identificēties ar raidījuma galveno varoni. Sākumā viņa bija maza nelaimes čupiņa, raudot stāstīja par to, ko viņai ir nodarījis bijušais vīrs. Šīs sieviete izskatījās nelaimīga, izmocīta un bez mazākās cerības uz laimīgu dzīvi. Pats trakākais bija tas, ka viņas vīrs viņai lika skatīties video ierakstu, kurā viņš bija kopā ar savu mīļāko. Bijušo sievu kluba glābšanas komanda devās šai sievietei palīgā.
Pirmais solis bija – atbrīvoties no pagātnes lietām, no lietām, kas atgādina par izjukušo kopdzīvi. Viņiem mājās goda vietā stāvēja kāzu dāvana – porcelāna servīze, kuru raidījuma vadītāja palīdzēja ietīt palagā, lai pēc tam bez žēlastības sadauzītu sīkās, sīkās lauskās. Jā, trauku plēšana dažreiz var būt ļoti terapeitiska (arī es esmu to izmēģinājusi, patiešām dažreiz ļoti palīdz!). Bet pēc tam sākās pats aizraujošākais – televizors un video magnetafons, kas atgādināja par pazemojošo video, tika iemesti bedrē un aplieti ar cementu. Tā lai vairs nekad, nekad nevarētu atgādināt par notikušo.
Pēc tam šai sievietei tika izveidots ne tikai jauns imidžs (frizūra, meikaps, apģērbs), bet arī izremontēts dzīvoklis un noorganizētas romantiskas vakariņas ar ļoti pievilcīgu vīrieti (tas gan vairāk atgādināja pasaku, bet pasapņot jau arī ir ļoti skaisti). Tad viņa satikās ar savu bijušo vīru un vēl vienu reizi pārliecinājās, ka ar šo cilvēku viņai nav un nevar būt kopīgas nākotnes. Bet tā vairs nebija maza nelaimes čupiņa, bet gan pievilcīga, par sevi pārliecināta sieviete, kura ir gatava sākt jaunu dzīvi.