Sēdējām vienu vakaru ar manas draudzenes draudzenēm un aizrunājāmies par šo tēmu – vai Latvijā sieviešu ir vairāk, nekā vīriešu? Un, ja nē, tad kāpēc vīriešu pietrūkst?
Mēs tur sēdējām sešas draudzenes, no kurām trim attiecību nav vispār (bet viņām gribētos), vienai draugs uzradies pirms četriem mēnešiem, bet viņa ar viņu nav īsti apmierināta, piektā ir precējusies (un sarunas laikā mazliet garlaikojās), sestā biju es.
Pieminētas tika arī tās trīs draudzenes, kuras pēdējā gada laikā palika stāvoklī, bet dažādu iemeslu dēļ nav kopā ar bērnu tēvu, kā arī vēl pārītis, kurām vīrieša nav jau ilgāku laiku. Pilnās ģimenes mēs šoreiz atstājām ārpus sarunu loka.
Bilance? Man apkārt ir daudz patiesi foršu meiteņu, kurām nav t.s. "nopietno attiecību", bet viņām tās gribētos. Kāpēc nav? Nav, kur iepazīties. Radu un draugu, kā arī kolēģu loki ir izsmelti, jaunu kadru pie apvāršņa nav. Uz klubiem mēs ejam reti, un, atklāti runājot, arī tur "nopietnās attiecības" meklēt būtu galīgi garām.
Tie vīrieši, kas uzrodas pie apvāršņa, neiztur kritiku. Galvenie pārmetumi – ka vīrieši esot nīgri, ar sliktu garastāvokli, precēti, emocionāli vāji (salīdzinājumā ar stiprajām sievietēm, kuras pašas var izdarīt gandrīz visu), neinteresanti un neizglītoti; nav pat par ko parunāt. Tāpēc meitenes izvēlas nesaistīties ar tādiem, turpina būt vienas un vēlēties attiecības.
Es rakstu šo bloga ierakstu un vēlos pajautāt – ko domā lasītājas? Kāda ir tava pieredze jautājumā par to, ir vai nav tev apkārt vīrieši, ar kuriem būtu forši veidot attiecības. Varbūt kādai bezcerības māktai vientuļniecei tas dotu stimulu tomēr mainīt savu vidi un doties meklēt attiecības kaut kur citur.