Godīgi sakot, man ir tikai viena tuva draudzene, ar kuru es varu atklāti parunāt par seksu. Nevis par attiecībām, par džekiem vai citiem personiskiem sīkumiem, bet tieši par tādu delikātu tēmu kā sekss. Tas notika salīdzinoši nesen, reiz mēs ar draudzeni sēdējām parkā un kaut kā netīšām sākām runāt par šo tematu. Laikam jau abām daudz kas bija sakrājies uz sirds. Jo dažreiz jau gribas vārdos izteikt tās lietas, par kurām tu domā, bet par kurām nav nemaz tik viegli atklāti parunāt. Kaut kā pārāk mulsinoši, pārāk personiski un intīmi.
Kad pirmais mulsums bija pāri, sapratu, cik šādās sarunas tomēr ir nozīmīgas. Tu vari salikt ”pa plauktiņiem” pats savu seksuālo dzīvi un arī uzklausīt (varbūt palīdzēt – ar padomu vai uzmundrinājumu) arī otram cilvēkam. Par attiecībām jau ir daudz vieglāk runāt. Viegli ir arī dažreiz pateikt maģiskos vārdus – ”Es ar viņu pārgulēju!” vai ”Mums kopā ir ļoti labi!” (ar to domājot, ka arī seksuālajā jomā arī viss ir lieliski). Bet tas arī viss. Un bieži ar to arī pietiek, taču ne vienmēr.
Varbūt kāds var izlīdzēties ar labu padomu grāmatu vai informatīvu rakstu interneta portālā, vai anonīmām sarunām internetā. Tomēr man svarīga ir ”dzīvā saruna”, aci pret aci ar cilvēku, kuram varu uzticēties.
Kā ir ar jums – meitenes? Vai jums arī ir kāda viena ”uzticības persona”? Vai jums ir viegli runāt par seksu un ar to saistītām lietām?
