Ja man visapkārt ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, mani sāk pārņemt panika. Tāpēc jau vairākus gadus neapmeklēju lielos koncertus, kas notiek stadionos, hallēs vai milzīgās koncertzālēs. Kaut gan ir bijušas reizes, kad labprāt paklausītos kādu no pasaules mūzikas zvaigznēm. Tas pats notiek ar cilvēku pārpildītajām pludmalēm, kur karstā laikā ir cilvēku jūra. Bet no iepirkuma centriem un lielveikaliem ir daudz grūtāk izvairīties.
Ejot iepirkties, vienmēr jau iepriekš sagatavoju nepieciešamo lietu sarakstu (ja ne uz papīra, tad vismaz savā galvā) un tad es veikli starp daudzajiem plauktiem atrodu vajadzīgo, un pēc iespējas ātrāk steidzos prom. Bet problēmas sākas, kad man vajag nopirkt, piemēram, kaut ko no apģērba.
Pagājušajā nedēļa divas reizes mēģināju liela iepirkuma centra veikaliņos atrast ko piemērotu vasaras sezonai. Izturēju divas stundas ilgu meklēšanu, kas beidzās bez rezultātiem. Ja no sākuma veikalos rūpīgi apskatīju visu, kas man iekrita acīs, tad uz beigām, jau ieejot veikalā un uzmetot paviršu skatienu, uzreiz pie sevis padomāju, ka te nekā priekš manis nav un skrēju tālāk. Tas viss tikai tādēļ, lai ātrāk tiktu prom no cilvēku burzmas.
Laikam esmu pārāk liela individuāliste, laikam man pārāk patīk miers un klusums.
P.S. Bet kā ir ar jums, mīļas meitenes?
