Pagājušajā piektdienā mēs – Cosmo radošā komanda desmit meiteņu sastāvā devāmies ceļojumā uz Nītauri. Tas patiešām bija viens no jaukākajiem šī pavasara piedzīvojumiem! Ar sauli, pozitīvām emocijām un prieku. Un vēlreiz prieku!
Es pirmo reizi mūžā tā pa īsto braucu ar riteni. Līdz šim man bija tikai tāda kritienu un vēlreiz kritienu pieredze. Laikam jau man paveicās ar braucamrīku, jo brālis man aizdeva riteni – ”īstu raķeti”. Tas bija elektroritenis, ar kuru ir ļoti viegli braukt (kalns nav nekāds šķērslis!), bet to ir diezgan grūti novaldīt (jo šis ritenis ir trīs reizes smagāks par parasto). Nokritu tikai vienu reizi, kad mēģināju pirmo reizi apgriezties. Šis brauciens (12 km pa lauku ceļu) man bija īsta iekšēji uzvara!
Nākamajā dienā mums bija jāpiedalās orientēšanās sacensībās. Nekad mūžā neko tādu nebiju darījusi. Un vispār esmu īsta ”topogrāfiskā idiote”, pavisam mierīgi varu apmaldīties trīs priedēs vai ”pazaudēties” pašā pilsētas centrā. Sadalījāmies divās komandās. Ar orientēšanos viss bija o.k., jo maršruts bija ļoti viegls un karte ar kompasu atradās ”drošās” rokās. Viss bija atkarīgs no ātruma! Bet es jau uzreiz brīdināju savas komandas biedrenes, ka nevarēšu paskriet. Tomēr tad, kad jau bija redzama finiša taisne, es sāku skriet. Skrēju visiem pa priekšu, neapstājoties un pati brīnoties, ka spēju kaut ko tādu izdarīt. Mūsu komanda uzvarēja. Kaut gan tas nemaz nebija tik svarīgi, man pats svarīgākais bija tas, ka es spēju paskriet.
Šīs divas dienas paskrēja tik ātri kā viens elpas vilciens, bet atmiņas un pozitīvās emocijas vēl ilgi sildīs manu sirdi. Paldies visiem!
